Latvija "bitcoin" valūtas apguvē atpaliek gan no igauņiem, gan no lietuviešiem

Lai neatpaliktu, Latvijas Universitātes biznesa inkubatorā nākamgad uzņems pirmos studentus, kuri apgūs kriptovalūtu nodrošināšanas tehnoloģijas. Taču ir nianse – mūsu valstī nav likuma regulējuma.

Latvijā šobrīd ir viens "bitcoin" maiņas automāts, kas būtībā darbojas līdzīgi bankomātiem, tikai šeit tiek pirkta un pārdota kriptovalūta.

Lietuvā, Viļņā, ir uzstādīti jau divi līdzīgi maiņas aparāti, arī Igaunijā, Tallinā un Narvā, ir pa vienam tādam automātam. Taču Latvijā publiski neviens tāds automāts nav pieejams, norāda "bitcoin" maiņas aparāta radītāju kompānijas "Baltic Technology Group" (BTG) valdes priekšsēdētājs Pēteris Kokovkins.

"Pašreiz mēs skatāmies uz valstīm ārpus Latvijas. Jau ir sarunas ar vairākām valstīm par iespēju pārdot. Šī te nesakārtotā likumdošana, tas ir kā tāda barjera ieiet tirgū. Latvijas valsts pagaidām ieņem tādu nogaidošu pozīciju jā, nē…." atzīst BTG pārstāvis.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) biznesa inkubatorā nākamā gada sākumā tiks sāktas apmācības par tehnoloģijām, kas ļāva radīt kriptovalūtu.

Biznesa inkubatora vadītājs norāda, ka jaunajai "block chain" tehnoloģijai ir milzīgs potenciāls. Kriptovalūtas ir tikai viena no daudzām jaunām uzņēmējdarbības iespējām, ko paver "block chain" attīstība. Par to arī uzzinās programmas dalībnieki.

"Kas ir šī tehnoloģija, kā viņu var izmantot, kā citi uzņēmumi apkārt pasaulei šo tehnoloģiju izmanto, lai izveidotu pasauli transformējošas biznesa idejas," saka LU Biznesa inkubatora vadītājs Miks Losāns.

Pēc trīs mēnešu kursa pabeigšanas dalībnieki ar labākajām idejām varēs doties uz Šveici īstenot biznesa ideju realitātē, jo Šveice ir kriptovalūtām draudzīgākā valsts Eiropā. Varētu uzņēmumus veidot tepat Latvijā, taču mūsu valstī šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk nedroši.

"Ir daudz uzņēmumi, kas tiek radīti uz šī "block chain" bāzes un viņi skatās, kur viņi var reģistrēties. Protams kriptovalūtas ir mūsu dzīves realitāte," turpina LU pārstāvis.

Finanšu ministrijā (FM) atzīst, ka jaunās tehnoloģijas un kriptovalūtas ignorēt nav iespējams. Tomēr, tas pats bitcoin nevar aizstāt eiro valūtu. Tai pat laikā – 2019.gada vasarā visiem uzņēmumiem, kas izmanto kriptovalūtas būs obligāti īpaši jāreģistrējas.

"Mērķis nav ierobežot šo biznesu, bet tieši tā viņu civilizēt, lai arī godīgie nodokļu maksātāji netiktu ierauti kādās noziedzīgās shēmās," tā FM Valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

Ierēdnis piebilst, ka kriptovalūtas ir globāla parādība, tāpēc Latvijai regulējums ir jāattīsta vienlaicīgi ar citām valstīm.

"Te es neredzu lielu nākotni," Latvijas Universitātes profesore kriptovalūtām paredz ja ne gluži beigas, tad diezgan pieticīgu nākotni. Nauda ir vara norāda profesore un neviena valdība neatteiksies no tās kontroles.

"Cerēt, ka valsts atteiksies no iespējas, no savas varas, kas ir nauda ko viņi emitē centralizēti. Es nevaru iedomāties tādu situāciju," atzīst LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Savukārt tehnoloģijām, kas ļāva kriptovalūtām attīstīties ir atšķirīgs liktenis, piebilst profesore. Tā ir tehnoloģija ar ko būs jārēķinās ikvienai varai un jālemj kā to izmantot savā labā. Tikmēr bitkoinu vērtība pasaulē kāpj, to zog, ar to strādā un tā praktisi ir reāls maksas veids. Bet pagaidām ne Latvijā

Divas trešdaļas kriptovalūtu automāti ir uzstādīti ASV, Eiropā ir 21%, bet pārējie 4% ir Āzijā un Latīņamerikā. Igaunija kriptovalūtu jomā ir ļoti progresīva. Pirms laika Igaunija vēlējās attīstīt savu valsts kriptovalūtu – Estcoin, taču Eiropas Centrālā banka igauņiem to aizliedza.