Trešdaļa vecāku Latvijā veido uzkrājumus bērniem

Ja vien ģimenes ekonomiskie apstākļi ļauj – vecāki ir gatavi veidot uzkrājumus saviem bērniem un to dara. To atzīst arī LNT ziņu sastaptie vecāki, kuri finansiāla uzkrājuma veidošanu vispirms salīdzina ar drošības spilvenu. Savukārt konkrētāku naudas izlietojumu saista galvenokārt ar izglītību.

Arī jaunākās aptaujas liecina, ka 88% uzkrājumu veidotāju vēlētos, lai bērni primāri par šiem līdzekļiem apmaksātu mācības. Vēl trešdaļa kā krāšanas mērķi nosauc arī pirmo iemaksu par dzīvokli, bet trešais populārākais mērķis ir pirmās mašīnas iegāde. Turklāt, par spīti tam, ka 40% respondentu vēlas, lai viņu bērni būtu uzņēmēji, biznesa uzsākšanai uzkrājumus veido vien ap 10% vecāku. Savukārt mazākā daļa – ap 7% vecāku uzkrājumus veido bērnu ceļojumiem.

Tikmēr jauniešu prioritātes šādu uzkrājumu tērēšanā nedaudz atšķiras. 55% respondentu norādījuši, ka primāri naudu tērētu pirmajai iemaksai par mājokli, otra populārākā izvēle ir mācību apmaksa, trešajā vietā ir auto iegāde un tad seko investīcijas biznesam vai ceļojumiem.

"86% jauniešu atzīst, ka vecāki viņiem nav veidojuši uzkrājumus tieši jaunas savas dzīves sākšanai. Tas nozīmē, ka tā ir tā daļa, kur vecāki desmit gadus atpakaļ sāka veidot uzkrājumus un šī uzkrājumu veidošanās kultūra pamazām attīstās… ar katru gadu vecāku skaits, kuri veido ilgtermiņa uzkrājumus saviem bērniem pieaug," norāda "SEB Dzīvības apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovsa.

Sociālantropologi skaidro, ka uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā līdzīgi kā citās Austrumeiropas valstīs, ir raksturīga tendence. To ietekmē valsts sistēma un tas, ka, piemēram, veselības aprūpe, izglītība un citas funkcijas reālajā dzīvē ir maksas pakalpojumi.

"Rietumeiropā tā situācija ir citādāka. Tur ir gana stabila šī drošības sistēma, līdz ar to nav vajadzības vairāk pēc iekšējā ģimenes atbalsta. Teiksim, Lielbritānijā tas ir tradicionāli, ka bērni paši ņem kredītus, un šie kredīti ir tādā veidā garantēti izglītībai, ka par to atdošanu nav vecākiem jāgarantē un tā atdošana ir atkarīga no vēlākiem ienākumiem," saka sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

"SEB dzīvības apdrošināšanas" vadītāja savukārt skaidro, ka krāšanas kultūra ir aktuāla arī Rietumeiropā, tomēr uzkrājumu veidošanu tik ļoti nesaista tieši ar bērnu nākotni, bet vispārīgu drošību: "Ja vecākam ir pietiekami lieli uzkrājumi, tad vajadzības gadījumā viņš var atbalstīt ar dzīvokļa iegādi un studiju apmaksu. Un respektīvi viņš to ņem no saviem ietaupījumiem, uzkrājumiem, kuri Rietumeiropā ir ievērojami lielāki. Mums varbūt vairāk Latvijā it īpaši un pārējās Baltijas valstīs mēs nodalām, kam mēs krājam."

Viena bērna uzkrājumam vecāki Latvijā gatavi novirzīt vidēji 20-50 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atlikt šādus līdzekļus finanšu speciālisti aicina uzkrājumus veidot arī no mazākām summām un sākt to darīt agrāk jau no bērna dzimšanas vai bērnudārza vecuma, kas ilgtermiņā tomēr izaug par nozīmīgiem kapitāliem.