Gada laikā Latvijā pieaudzis brīvo darbavietu skaits; uzzini, kurās nozarēs visvairāk trūkst darbinieku

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkstoši brīvo darbavietu, privātajā – 11,1 tūkstoši. Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bijis kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju, brīva darbavieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

2017. gada trešajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā bija valsts pārvaldes nozarē – 4,5 %, veselības aprūpes nozarē – 2,6 %, transporta un uzglabāšanas un būvniecības nozarēs – 2,2 %.

Šī gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkstoši aizņemto darbavietu. Salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkstošiem jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits palielinājies par 2,2 tūkstošiem jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkstošus. Sabiedriskajā sektorā bija 287,2 tūkstoši aizņemto darbavietu, kas ir par 1,1 tūksti jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada trešajā ceturksnī.

Aizņemto darbavietu skaits pieauga kvalificētu strādnieku pamatgrupā – par 5,1 %, vienkāršu profesiju pamatgrupā – par 4,9 %, iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – par 3,2 %, vecāko speciālistu pamatgrupā – par 1,7 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – par 0,9 %. Gada laikā darbinieku skaits samazinājās pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-6,1 %), kalpotāju pamatgrupā (-1,5 %), vadītāju un speciālistu pamatgrupās – par 0,9 %.

Visstraujāk aizņemto darbavietu skaits audzis būvniecībā – par 7,3% jeb 4,2 tūkstošiem, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 4,7% jeb 1,5 tūkstošiem. Savukārt aizņemto darbavietu skaits visstraujāk samazinājies citu pakalpojumu nozarē – par 6,2% jeb 0,9 tūkstošiem, ieguves rūpniecības nozarē – par 3,2% jeb 0,1 tūkstoti, ūdens apgādes nozarē – par 2,9% jeb 0,2 tūkstošiem, nekustamo īpašumu nozarē – par 2,3% jeb 0,7 tūkstošiem, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē – par 2% jeb 2,9 tūkstošiem.

No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbavietu īpatsvars trešajā ceturksnī bija Rīgas reģionā – 2,3 % no visām darbavietām reģionā, zemākais – Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos.