Gatavos plānu Latvijas ostu un loģistikas pārorientācijai
Turpinot mutuļot gan sabiedriskām, gan politiskām diskusijām par Latvijas biznesa saitēm ar Krieviju, jo sevišķi tranzīta jomā, valdība apņēmusies sagatavot plānu nozares pārorientēšanai prom no agresora kravām. Par šo ieceri gan spriež jau gadu gadiem, taču atbildīgie ministri uzskata, ka tas ir izdarāms.
No Krievijas un Baltkrievijas kravu apkalpošanas ilgstoši atkarīgajai tranzīta nozarei patlaban nav ne tuvu tie vieglākie laiki. Apgrozījums būtiski sarucis salīdzinājumā ar jomas ziedu laikiem pirms gadiem 10, sankcijas, politiķu lēmumi, sabiedriskais spiediens saraut ekonomiskās saites ar agresoru.
Uz šī fona šodien pirmo reizi gandrīz triju gadu laikā sasaukta nozares darbību koordinējošā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, lai spriestu, kā vispār dzīvot turpmāk. Uz vietas premjere, ministri, ostu un pašvaldību pārstāvji, stividori, dzelzceļnieki, muitnieki un citi.
Sanāksmi nolemts aizvadīt aiz slēgtām durvīm, prom no sabiedrības un žurnālistu acīm. Ostu un loģistikas padomes nolikums, toreizējā premjera Valda Dombrovska parakstīts rīkojums, faktiski joprojām Latvijā spēkā esošs tiesību akts. Tajā iespēja sasaukt slēgtas sēde vispār nav pieminēta, tieši pretēji nolikuma 9. punkts nosaka, ka padomes sēdes ir atklātas.
Un publiskajās tiesībās darbojas princips – aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Valdības pārstāvji norādīja, ka sēde bija slēgta, lai varētu brīvi apspriest arī "ļoti sensitīvu" informāciju saistībā ar nozares konkurētspēju reģionā.
"Turpmāk tas noteikti būs atklāts formāts. Mēs ļoti labi to apzināmies. Saprotam, bet aicinām arī mūs saprast, kāpēc mēs izvēlējāmies šādu formātu. Tā bija vienošanās gan ar uzņēmējiem, gan ar ministrijām, pretējā gadījumā tā sēde nesasniegtu to mērķi, ko mēs šodien," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Sanāksmē nolemts, ka Satiksmes un Ekonomikas ministrijas izstrādās plānu, kā tuvākajos gados Latvijai pārorientēt ostu un loģistikas nozari. Konkrētus skaitļus vai termiņus neminot, esot iecerēts, citēju, līdz minumam samazināt atkarību no Krievijas un Baltkrievijas kravām. Uzreiz gan jāpiebilst, ka dažādos formātos par to diskutē jau gadus padsmit.
"Gan attiecībā uz iekšzemes pārvadājumiem, gan attiecībā uz jaunu kravu segmentu piesaisti, piemēram, prāmju satiksme, konteinerkravas, ģenerālkravas, ar industriālo darbību saistītās kravas, enerģētikas projekti, arī militārā mobilitāte. Visos šajos virzienos Latvijai, iespējams, jau vismaz 10 gadus atpakaļ vajadzēja šos mājasdarbus paveikt. Šobrīd ir tas pēdējais brīdis, kad maksimāli ātri šajā virzienā strādāt," stāsta satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Jebkurā gadījumā sadarbību ar Krieviju paredzēts turpināt infrastruktūras ziņā. Svarīgs virziens esot pārvadājumi uz Centrālāzijas valstīm, un dzelzceļa jomā – vismaz pagaidām, bez agresorvalsts sliedēm nekādi.
Plānam jābūt gatavam divu mēnešu laikā. Tam iecerēts arī finansiāls segums, kā pārdalīt naudu infrastruktūras pielāgojumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
