Lai nepieļautu krīzi: Baltijas valstis apvieno spēkus iedzīvotājiem nodrošināt kritiskos medikamentus
Latvija, Lietuva un Igaunija plāno ciešāk sadarboties, lai krīzes situācijās labāk spētu nodrošināt iedzīvotājus ar medikamentiem. Tāda vienošanās šodien panākta starp Baltijas valstu veselības ministriem. Nozares organizācijās šo nodomu dēvē par apsveicamu, taču norāda, ka šobrīd Latvijai būtiskāk ir koncentrēties uz sava nacionālā medikamentu rezerves fonda izveidi.
Lai gan Latvijā ir vairāki spēcīgi farmācijas uzņēmumi, vairāk nekā 90% mūsu tirgū esošo zāļu tiek importētas joprojām.
Līdzīga situācija arī pārējās Baltijas valstīs, un tas nozīmē, ka potenciālas krīzes situācijā mūsu reģiona iedzīvotājiem var trūkt tiem nepieciešamo medikamentu. Tādēļ Baltijas valstu veselības ministri piektdien, 8. martā vienojušies stiprināt sadarbību tieši medikamentu pieejamības jomā.
"Mēs pastrādāsim kopā darba grupā, ja tomēr mūsu uzņēmēji var ražot Latvijai, viņi var ražot visai Baltijai. Un tas būs gan izdevīgi viņiem, gan būs arī lokāli, ja gadījumā notiek kādas krīzes situācijas, tad tomēr tās zāles ražos šeit, nav jāpērk no citas valstis, kur būtu sarežģīta loģistika, lai tās tiktu pie mums."
Eiropas Savienība šobrīd rūpīgi seko līdzi medikamentu pieejamībai, izveidots arī kritisko zāļu saraksts. Tie ir medikamenti, kuru pieejamība ir īpaši svarīga, jo tos nevar aizstāt ar citiem preparātiem. Paralēli arī katra valsts veido savus sarakstus, balstoties uz to, kas nepieciešams tieši viņu pacientiem. Baltijas valstis apņēmušās strādāt arī pie algoritmiem, kā krīzes gadījumā nodrošināt kritiski nepieciešamo medikamentu savstarpējo loģistiku.
Veselības ministrs norāda, ka tādējādi Baltijas valstis iecerējušas viena otrai palīdzēt krīzes apstākļos. Līdz šim jau parakstīti līgumi, kas saistīti ar medikamentiem, bet līgumus nepieciešams paplašināt, norādīja veselības ministrs. "Jo pēc tam, kad Ukrainā iebrukusi Krievija, mēs redzam, ka daudz lietas ir mainījušās mūsu dzīvē," pauda Hosams Abu Meri.
Nozari pārstāvošās organizācijas ideju par sadarbību Baltijas valstu starpā sauc par apsveicamu, taču norāda – paļauties uz to, ka kaimiņiem būs tieši tās zāles, kas nepieciešamas mūsu pacientiem, nedrīkst. Turklāt arī salāgot visu trīs valstu vajadzības, esot sarežģīti.
"Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens sacīja,Latvijai ir daudz īsāks kompensējamo zāļu saraksts. Katrai valstij ir savas vajadzības, kam būtu jābūt šajā sarakstā. Latvijai viņš ir īsāks, šie zāļu saraksti nav vienādi. Varbūt vienam sarakstā ir viena deva, citam ir cita. Tā samainīšanās nemaz nav tik vienkārša."
Tādēļ nozarē uzskata, Latvijai šobrīd vairāk enerģijas jāvelta sava nacionālā zāļu rezerves fonda izveidei, lai pašiem ir zāļu krājumi ar tiem medikamentiem, kas daudziem cilvēkiem ir kritiski nepieciešami, vismaz pāris mēnešiem.
"Ja gribi mieru, gatavojies karam un līdzīgi ir arī ar krājumiem," sacīja Lībķens. "Ja agrāk katram mājās bija kaut kāds kartupeļu maiss, konservi, tad tagad 30 miera gados mēs esam pieraduši, ka varam aiziet uz veikalu un viss būs. Bet, ja šī ierasta loģistikas ķēde kaut kāda iemesla dēļ apstājas, tad mēs izjutīsim lielas neērtības."
Veselības ministrijā norāda, šobrīd darbs pie zāļus rezerves fonda norit. Kā tas tiks organizēts un cik izmaksās, ministrijai gan vēl nav skaidrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
