Laiks inflācijas diētai? Viens un tas pats pārtikas grozs divus gadus vēlāk izmaksā deviņus eiro dārgāk

Nesen saglabātajos e-pastos atradu kvīti par iknedēļas pirkumiem populāra mazumtirgotāja interneta veikalā, ko biju veikusi 2023. gada martā. Kā cenas mainījušās teju divu gadu laikā? Virtuālajā veikala grozā saliku vienus un tos pašus produktus, ko iegādājos toreiz.

Groza saturs standartā sastāv no augļiem, dārzeņiem, gaļas produktiem un graudaugiem. Izmaksu atšķirība gandrīz deviņi eiro – pirkums, kas pirms gada un deviņiem mēnešiem izmaksāja 68,23 eiro, tagad izmaksātu 76,71 eiro.

Aplūkojot dažu produktu cenas, redzams tas pats, par ko informē sausa statistika. Cenu kāpuma topā ierindojas olīveļļa un augļi. Savukārt rudzu maizes cena palikusi nemainīga.

Par pārtikas augošajām cenām neapmierinātību izrādījusi valdošā koalīcija un sola meklēt risinājumus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nesen iepazīstināja mazumtirdzniecības nozari ar savu pārtikas cenu samazināšana plānu. Tirgotāji ir gatavi runāt par izdevīgāka ikdienas preču groza izveidi. Viņi gan teic, ka pie tā strādājot jau tagad. Bet plāns kontrolēt pārtikas uzcenojuma griestus viņiem joprojām šķiet absurds.

Noskaties: Augstas cenas vai tukši plaukti: kas draud, nosakot uzcenojuma griestus konkrētai pārtikai?

Pārtikas inflācija – ekonomistam bažīgs skats

Bažīgu skatu varam vērst pārtikas inflācijas virzienā, – tā notiekošo veikalu plauktos komentē "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks. "Kā gaidīts – inflācija uz gada beigām ir turpinājusi augt. Taču cenu pieauguma straujums dažās kategorijās, lasīt – pārtikai, pārsteidzis," norāda ekonomists.

"Pārtikas produktu cenas oktobrī pieaugušas par 5,5% pret pērno gadu. Septembrī, pēc Saskaņotā patēriņa cenu indeksa, bijām trešajā vietā Eiropas Savienībā; mazliet iepalikām vien Rumānijai un nodokļu izmaiņu sagurdinātajai Igaunijai. Salīdzinot ar Eiropas Savienībā vidējo, pārtikas inflācija pie mums bija aptuveni divas reizes straujāka. Paskatoties, kas lācītim vēderā, redzams, ka lauvas tiesu no pārtikas inflācijas pēdējos mēnešos devuši svaigi dārzeņi un augļi," komentē Mālnieks.

Daļa no oktobrī novērotās inflācijas bija sezonāla rakstura – oktobrī, jauno ražu radītajam efektam izsīkstot, parasti redzam nelielu kāpumu cenās, salīdzinot ar septembri. Būtisks devums inflācijai bija arī no eļļas un tauku produktiem, kur pie vainas ir ārējie faktori – straujš kāpums novērojams arī Eiropas Savienībā, skaidro ekonomists.

Tomēr ne sezonālie faktori, ne ārējo cenu ietekme nevar izskaidrot visu cenu kāpumu. Iespējams, ka lomu spēlē citu izmaksu, tostarp darbaspēka samaksas palielināšanās, uzskata ekonomists.

Oskars Niks Mālnieks

"Swedbank" ekonomists

Straujais pārtikas cenu kāpums var veicināt vēl naskākus politiķu centienus risināt šo situāciju. Taču jāsaka, ka ideja valstij tiešā veidā iejaukties pārtikas cenu veidošanā, īpaši laikā, kad nav pēkšņu šoku, nav atbalstāma. Arī uzņēmumu apbēršana ar lielāku birokrātisko slogu, nav optimāls veids, kādā šo situāciju risināt. Brīvā tirgū patērētājiem ir jābalso ar saviem maciņiem vai kājām, meklējot zemākas cenas. Ja šķiet, ka problēma ir konkurences trūkumā, tad darbs ir Konkurences padomei, kurai jāpiešķir gan pietiekami resursi, lai šo tirgu spētu pētīt un analizēt, gan pietiekami liela "pātaga", kas konkurences problēmu gadījumā varētu tikt pielietota."

Inflācija eiro zonā oktobrī bija 2%. Eiropas Centrālā banka decembrī, visticamāk, samazinās savas bāzes procentu likmes jau ceturto reizi un likmju kritums turpināsies arī nākamgad. ASV procentu likmes arīdzan sarūk, un vakar tika pazeminātas otro reizi šogad. Vienlaikus, Trampa otrais termiņš Ovālajā kabinetā un plānotās politikas izmaiņas solās būt inflāciju veicinošas, līdz ar to otrpus okeānam tirgi vairs negaida tik strauju likmju kritumu kā gaidīja iepriekš, prognozē ekonomists.

Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās pieaugt un tuvākajos gados būs virs 2% atzīmes – nedaudz augstāka nekā šobrīd, tomēr joprojām mērena.