Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu nepietiekami rūpējas par kiberdrošību
Lai gan šobrīd apdraudējumu kibertelpā ir vairāk nekā jebkad agrāk, tikai 15 % uzņēmumu Latvijā izmanto kiberdrošības risinājumus, liecina elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" un pētījumu centra SKDS pētījums.
"Bite Latvija" biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers ir pārliecināts, ka Nacionālā kiberdrošības likuma prasības varētu rosināt uzņēmumus proaktīvāk pievērsties kiberdrošības pasākumu uzlabošanai, pat ja tās nav obligātas visiem.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta eksperti norāda, ka jau šobrīd ir vērojama patiesi liela organizāciju interese un vēlme laikus sagatavoties jaunajām likuma un Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Pētījums atklāj, ka biroja programmas, piemēram, "Microsoft Office" un "MS Teams", ir visbiežāk izmantotie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi, kurus ikdienā lieto 88 % Latvijas uzņēmumu.
Tikmēr starp citiem biežāk izmantotajiem risinājumiem ir antivīrusa programmas (72 %), datu glabāšana mākonī (50%), hostinga pakalpojumi (44 %), video novērošana (38 %), informācijas tehnoloģiju administratori ārpakalpojumā (22 %) un datu centra pakalpojumi (17 %). ]
Salīdzinoši retāk tiek izmantoti tādi risinājumi, kā kiberdrošības sistēmas (15%), IP telefonija (11 %), automatizētā SMS izsūtīšana (9 %), MDM jeb ierīču pārvaldības risinājumi (6 %) un zvanu centra risinājumi (4 %).
"Ir skaidrs, ka biroja programmas ir visplašāk izmantotie rīki uzņēmumos, ļaujot veikt ikdienas darbus efektīvā veidā. Tomēr ir satraucoši, ka tikai 15 % uzņēmumu izmanto kiberdrošības risinājumus, kas ir kritiski svarīgi, ņemot vērā arvien pieaugošos apdraudējumus digitālajā vidē. Joprojām redzam, ka uzņēmumi visbiežāk sāk investēt kiberdrošībā tikai tad, kad jau ir piedzīvojuši kādu incidentu un guvuši mācību, un tādu piemēru ir daudz. Taču jāņem vērā, ka mūsdienās jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no tā lieluma, var kļūt par kiberuzbrukuma mērķi."
Gaugeris norāda, ka Eiropas, Vidējo Austrumu un Āfrikas reģionā notiek 54,7% no pasaules kiberdrošības apdraudējumiem, ar aptuveni 2,8 miljardiem incidentu mēnesī.
Ja agrāk par kiberdrošību bija jāsatraucas galvenokārt lielajiem uzņēmumiem, tagad tas attiecas uz visiem — uzbrukums var notikt gan uzņēmumam ar trim, gan ar 1000 darbiniekiem.
Arī Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departaments norāda, ka, lai gan Latvija kopumā ir saglabājusi augstu kibernoturības līmeni, kiberdrošības jomā attīstība ir nepārtraukts process, kas prasa jaunu pasākumu ieviešanu un aktīvu iesaisti. Savukārt ieviestais Nacionālās kiberdrošības likums nosaka skaidru ietvaru pasākumiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielāki uzņēmumi ar ārzemju kapitālu izmanto informācijas un komunikācijas tehgnoloģiju risinājumus vairāk. Lielākie uzņēmumi, saskaroties ar lielākiem datu apjomiem, investē datu centru pakalpojumos un mākoņdatošanas risinājumos. Kā liecina dati, šajā jomā situācija būtiski nemainās, un pieprasījums saglabājas augsts.
Savukārt vidēju un mazu uzņēmumu izpratne pieaug pakāpeniski, tāpēc šīs pārmaiņas noris lēnāk un ir cieši saistītas ar uzņēmuma vajadzībām un izaugsmi. Uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu kiberdrošības risinājumos iegulda aktīvāk, un tas varētu liecināt, ka Latvijas tirgū biznesam vēl ir jāattīsta "digitāla domāšana".
Pētījumu veica "Bite Latvija", sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2024. gada jūnijā un jūlijā, tajā piedaloties 750 aktīvo uzņēmumu vadītājiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
