"Lūdzu, strādājiet ātrāk!" EK pārstāve uzsver, ka "Rail Baltica" pamattrasei līdz 2030. gadam jābūt izbūvētai

Eiropas Komisijas prioritāte ir, lai Baltijas valstis pēc iespējas ātrāk tiktu savienotas ar Eiropas platuma dzelzceļu, nevis līdzšinējā Latvijas pieeja – staciju būvniecība, kurās, iespējams, neviens vilciens nepiestās. Ar šādu vēsti ceturtdien Rīgā bija ieradusies par "Rail Baltica" projektu atbildīgā koordinatore Eiropas Komisijā Katrīna Trautmane, kura neslēpa bažas, ka šobrīd vēl "Rail Baltica" pamata trases būvniecība sākta nav.

"Jā, protams. Tas rada lielas bažas, un tāpēc es lūdzu pieņemt lēmumus. Jo būvniecību var sākt, es esmu pārliecināta. Tagad notiek sagatavošanās un mums ir neliela pauze, lai to visu izdarītu pareizi. Un tad var sākties būvniecība. Jo, jo vairāk laika tas viss paņems, jo ​​projekts kļūs dārgāks un jo vairāk mēs tērēsim naudu bez rezultāta. Tāpēc es nāku ar šo ziņu, lūdzu, strādājiet ātrāk," mudina Trautmane.

Eiropas Komisijas pārstāve tika iztaujāta arī Saeimas "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tur viņa atkārtoti uzsvēra, ka atkāpties no būvniecības termiņiem nav iespējams, turklāt nekādus pagarinājumus Eiropas komisija dot nevarēs.

"2030. gads ir beigu termiņš. Un beigu termiņš ir beigu termiņš. Tas nozīmē, ka ir jāmēģina pabeigt visi darbi līdz 2030. gadam. Jā, var būt kādas mazas daļas, ko pabeidz 2031. gadā, bet lielākajai daļai līnijas ir jābūt gatavai. Un šeit mēs runājam tikai par papildu mēnešiem, ne vairāk. Tātad tas ir mērķis, jo tas ir obligāts termiņš. Ja mēs izejam no tā, mēs neievērosim noteikumus," uzsver Trautmane.

Un noteikumu neievērošanas sekas var būt graujošas. Ja 2030. gadā Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu savienotas netiks, Latvijai var nākties atmaksāt piešķirtā nauda – šobrīd tas ir vairāk nekā viens miljards eiro.

"Tas, ko mēs dzirdējām arī no Trautmanes kundzes, ka šādā stadijā un šādā situācijā projekts nav apturams. Ir riski, gan reputācijas riski, gan finanšu riski, gan arī tik nozīmīgs projekts, kā šis vēl jo vairāk ir uzlicis prioritāti šāda projekta realizācijai arī Eiropas līmenī. Tā jau vairs nav pat prioritāte, tā ir nepieciešamība," saka "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).

Tomēr risks finansējumu atmaksāt ir tikai viena no problēmām – naudas, lai kārtīgi ieskrietos pamattrases būvniecībā vienkārši nav. Turklāt nākamais būtiskais atbalsts no Eiropas fondiem solās ienākt tikai 2029. gadā, kad tiks sadalīts Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Un arī šis finansējums garantēts nav – par to būs jāpacīnās un jāparāda, ka projekts virzās uz priekšu un tajā ir progress.

"Tāpēc mūsu galvenais mājasdarbs ir jau nākamā gada sākumā uzsākt apjomīgus būvdarbus Lietuvas virzienā. Un tad ar šiem argumentiem mēs varam sēsties pie galda par Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta sarunām un tur cīnīties ar Baltijas kolēģiem jau par nākamo nozīmīgo finansējumu, lai pabeigtu gan ziemeļu-dienvidu savienojumu, gan abas mūsu stacijas," stāsta satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā Latvija varētu cerēt uz 1,2 līdz 1,3 miljardiem eiro. Ar to gan nepietiks visiem ieplānotajiem darbiem, tādēļ ir pavisam skaidrs, ka projekta pabeigšanai būtiski līdzekļi būs jāatrod valsts budžetā vai no kādiem citiem finansēšanas avotiem.