"Cilpas manā prātā nedzīvoja," Straujuma taisnojas, kāpēc "Rail Baltica" nogāja no sliedēm
Par gadsimta projektu nosaukto "Rail Baltica" sāka īstenot laikā, kad valdību vadīja Straujuma. Un komisijas vadītāja, Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts"), ieskatā uz nepareizajām sliedēm projekts tika nolikts jau no paša sākuma. Atsaucoties uz iepriekšējām liecībām, Kulbergs sacīja, ka problēmas tika iecementētas Straujumas laikā, ieviešot greizu "Rail Baltica" pārvaldības modeli.
Kulbergs tikšanās laikā, izvaicājot Straujumu, norādīja, ka nav izdevies noskaidrot "Rail Baltica" projekta vadītāja vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī tiesības, pilnvaras, atbildības. "Lielākā daļa aptaujāto skaidri norādīja, ka nezina pat iestādi, kurai tas būtu jādara," sacīja Kulbergs.
Bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujumu atbildēja, norādot, ka "starpministru uzraudzība vai parlamenta uzraudzība varētu būt bijis lietderīga". Tomēr tolaik projekti vēl nav tikuši uzsākti. "Tas bija pats sākums," norādīja Straujuma.
Pēc komisijas teiktā, jau Straujumas laikā pieļauta projekta sadārdzināšana, jo notikusi atteikšanās no T veida atzara uz Rīgu, tā vietā apstiprinot "Rīgas cilpas" būvniecību. "Variants ar tilta būvniecību, ar pilno dārgāko risinājumu – neefektīvāko un dārgāko risinājumu," pārmetumus Straujumai veltīja Kulbergs. Tikmēr Straujuma vairākkārt uzsvēra, ka par "Rīgas cilpu’ viņas valdības nav lēmusi.
"Man kā valdības vadītājai, bija pilna pārliecība, par ko es cīnījos Eiropā, ka mēs gribam savienojumu ar lidostu. Nekādas "cilpas" manā prātā tur vispār nedzīvoja."
Runājot par savu atbildību, Māris Kučinskis atzīst, ka pieļāvis vienu kļūdu.
"Tā kā projekts ir liels, vajadzēja iejaukties pārvaldības modelī, kas man likās stipri šķībs. Un mūžīgais konflikts starp "RB Rail" un Satiksmes ministriju, kas tajā laikā jau bija. Tie nebija labi priekšvēstneši. Tas ir vienīgais, ko es būtu acīmredzot darījis savādāk no šodienas skatoties."
Bet Krišjānis Kariņš norāda, ka par samilzušajām problēmām nemaz nav zinājis, jo laikā, kad satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits, tās esot noklusētas.
"Kad satiksmes ministrs nāca ar ziņojumiem, tie progresa ziņojumi nekur nenorādīja uz nevienu problēmu. Ja kāds nav izstāstījis vai ir melojis Ministru kabinetam, tas ir melotāja atbildībā. Tālāk tas pirmais ministrs, kurš ziņoja, ka bija problēmas, tas jau bija manas otrās valdības laikā, Vitenberga kungs. Kopš tā laika tagad viss tiek attiecīgi šķetināts."
Parlamentārās izmeklēšanas komisija projektu šķetina kopš jūlija un pirmos secinājumus apkopojusi šodien pieņemtajā starpziņojumā. Bet galaziņojumu paredzēts apstiprināt gada beigās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
