Netikumi kļūs dārgāki, birokrātiskie ķeburi atviegloti – ko sola nodokļu izmaiņas šogad?

Darbaspēka nodokļu izmaiņas

No 2024. gada minimālā mēneša darba alga tiks paaugstināta par 80 eiro, sasniedzot 700 eiro mēnesī. Palielināsies arī minimālā ienākuma sliekšņi, tādā veidā paaugstinot pabalstu pilngadību sasniegušiem bāreņiem, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un citus atbalsta veidus sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

No 2024. gada spēkā stāsies ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielinājums, sasniedzot atalgojuma pieaugumu līdz pat 174 eiro mēnesī. Līdz ar zemākās darba samaksas palielinājumu tiks paaugstināta arī no valsts budžeta apmaksāto rezidentu darba samaksa.

Palielināsies arī pedagogu atalgojums. No 1. janvāra pedagogu minimālā atalgojuma likme palielināsies par 12%, savukārt pirmsskolas pedagogu zemākais atalgojums pieaugs par 23%, tādā veidā sasniedzot pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi – 1526 eiro par 40 stundu darba slodzi nedēļā.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Ar 2024. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka:

• no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja apmaksātā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam;
• tiek palielināta ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa līdz 750 eiro gadā;
• tiek palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, vienlaikus nosakot to likumā kā pastāvīgu normu;
• tiek palielināts ar IIN neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem;
• likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
• ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" starpniecību;
• līdz 2026. gadam tiek pagarināts no aplikšanas ar IIN bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtais ienākums, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šim ienākumam varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, vienlaikus tiek noteikta viena IIN likme, neatkarīgi no ieņēmumu apmēra. Attiecīgi autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, piemērojot IIN likmi 25% apmērā. Ieturētie IIN ieņēmumi tiek sadalīti šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.

Azartspēļu nodoklis

Ar 2024. gada 1. janvāri tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme:

• ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 eiro uz 33 696 eiro;
• azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 eiro uz 6204 eiro;
• azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Mikrouzņēmuma nodoklis

No 2024. gada 1. janvāra būs viena, vienota mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% (līdz šim uzņēmumiem par apgrozījumu 25 000 eiro gadā nodokļa likme bija 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%).

Tāpat mazajiem uzņēmumiem tiks samazināts administratīvais slogs, kas rodas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumu izpildi. Līdz ar nākamo gadu būs paaugstināts slieksnis, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Turpmāk šī reģistrācijas attieksies tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība gada laikā pārsniegusi 50 000 eiro (līdz šim slieksnis bija 40 000 eiro).

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ar 2024. gada 1. janvāri spēkā stājas grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz:

• kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā (neatkarīgi no peļņas sadales) veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs;
• nepārtraukti ilgstoši (ne mazāk kā 60 mēneši) lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumu (t.sk. degvielas izdevumu) attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka sākotnējā reprezentatīvo automobiļu lietošanas periodā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums un šie izdevumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību;
• no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai izīrēšanu vai iznomāšanu neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to gūst ārvalstu privātais pensiju fonds, kas reģistrēts un tiek uzraudzīts saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajiem aktiem.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Ar 2024. gada 1. janvāri, ievērojot PVN likumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliek arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu.

Iekšzemes PVN maksātājiem tiek paaugstināts no 40 000 eiro līdz 50 000 eiro slieksnis reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, proti, iekšzemes PVN maksātājiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro.

Tiek pārskatīts zaudētā parāda vērtības slieksnis un nosacījumi reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem:

• zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 eiro;
• preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trīs mēnešiem;
• preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.

Tiek mainīta priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība attiecībā uz reprezentatīvās automašīnas uzturēšanas izdevumiem, precizējot ierobežojumu attiecībā uz gadījumiem, kad reprezentatīvā automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā vismaz 60 mēnešus.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (t.i. kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētām iestādēm, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā,  krājaizdevu sabiedrībām), veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.

Akcīzes nodoklis

2024. gada 1. martā tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un marķētiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī dabasgāzei, ko izmanto par degvielu:

• spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1724 uz 1862 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40 tilp.%) cena par litru varētu pieaugt par 0,67 eiro. Savukārt alkoholisko kokteiļu ar spirta saturu 5,2 tilp.% cena par litru varētu pieaugt par 0,09 eiro;
• alum no 8,2 uz 9 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu uz 100 litriem alus. Alus ar spirta saturu 5,2 tilp.% cena par litru varētu pieaugt par 0,05 eiro;
• raudzētajiem dzērieniem (ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot)) no 64 uz 70 eiro par 100 litriem. Sidra ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot) cena par litru varētu pieaugt par 0,07 eiro;
• vīnam un raudzētajiem dzērieniem (ar spirta saturu virs 6 tilp.%) no 111 uz 122 eiro par 100 litriem. Vīna vai raudzētā dzēriena ar spirta saturu virs 6 tilp.%, cena par litru varētu pieaugt par 0,13 eiro;
• starpproduktiem (ar spirta saturu līdz 15 tilp.% (ieskaitot)) no 111 uz 122 eiro par 100 litriem. Starpproduktu (vermuti) ar spirta saturu līdz 15 tilp.% (ieskaitot) cena par litru varētu pieaugt par 0,13 eiro;
• starpproduktiem (ar spirta saturu no 15 tilp.% līdz 22 tilp.%) no 185 uz 203 eiro par 100 litriem. Starpproduktu (vermuti, stiprinātie vīni) (ar spirta saturu no 15 tilp.% līdz 22 tilp.%) cena par litru varētu pieaugt par 0,22 eiro;
• Bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem no 14 uz 17,5 eiro par 100 litriem. Minētā dzēriena cena par litru varētu pieaugt par 0,04 eiro;
• cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 135,9 uz 156,3 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 104 uz 119,6 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) saglabāsies 15% apmērā. Par cigarešu paciņu (20 gab.) cena  varētu pieaugt par 0,49 eiro;
• cigāriem un cigarellām no 126,7 uz 164,7 eiro par 1000 gab. Par cigāriem/cigarellām (10 gab.) cena varētu pieaugt 0,46 eiro;
• smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 91,9 uz 105,7 eiro par 1000 gramiem. Par 40 g smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro;
• karsējamai tabakai no 218 uz 251 eiro par 1000 gramiem. Par karsējamās tabakas paciņu (20 gab./5,3 grami) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro;
• e-šķidrumam no 0,2 uz 0,24 eiro par 1 ml šķidruma. Par e-šķidruma iepakojuma vienību 2 ml (SALT) cena varētu pieaugt par 0,1 eiro, savukārt  par iepakojuma vienību 10 ml cena varētu pieaugt par 0,48 eiro;
• tabakas aizstājējproduktiem no 120 uz 138 eiro par 1000 gramiem. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma vienību 14 g cena varētu pieaugt par 0,3 eiro;
• marķētiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, no 60 uz 148 eiro par 1000 litriem, vienlaikus paplašinot atvieglojuma saņēmēja loku speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". Par litru marķētās degvielas, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, cena varētu pieaugt par 0,11 eiro;
• dabasgāzei, kuru izmanto par degvielu, ja dabasgāzes tirgotājs ir sasniedzis de minimis valsts atbalsta slieksni, no 1,91 uz 9,64 eiro par MWh. Par 1 kg dabasgāzes cena varētu pieaugt 0,14 eiro.

Par citām aktuālajām izmaiņām finanšu jomā vairāk informācijas meklē Finanšu ministrijas mājaslapā, klikšķinot šeit.