Uz saturu

NVA: Pēc novērojumiem vidējā alga "uz rokas" patiesībā tuvojas 1000 eiro mēnesī

Pēc novērojumiem varot spriest, ka Latvijā vidējā alga neto jeb "uz rokas" tuvojas 1000 eiro mēnesī, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

43 komentāri
  • Komentārs no Facebook
    31.10.2018 00:21
    Vispar riebjas lasit un runat pa sitiem valdibas murgiem ?????
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 23:26
    Tas attiecas uz birokrãtiju , vēl pieplusojiet klãt kabineta telpas , krēslu , siltumu ,elektrìbu u.t.t par velti no budžeta.
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 23:19
    Kam 1000.00 alga? LV nav, kas straadaa!
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 22:38
    var jau atkal pacelt algas saeimā, tad jau būs
  • sofija
    30.10.2018 21:12
    man uz rokas 340,muļķibas ko jūs rakstat,besi.
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 20:16
    420 uz papira parejais uz ķepas ....tad jā... Varbūt.... Bet viss kas ir virs 500 pēc matematikas principiem ir tuvināms 1000 ??????? to jau pamatskolā māca....
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 20:12
    Vēlējos sniegt viedokli par LB ekonomistes Dainas Paulas pausto "Par algas celšanu, lai noturētu cilvēkus Latvijā". Būtu labi, ja LB ekonomiste ne tikai censtos pārstāvēt Eiropas Centrālai Bankas intereses, bet arī padomātu par pašu tautiešu un dzimtās zemes Latvijas likteni, un Latvijas tautsaimniecību.
    Mēs redzam, ka Eiropas Savienības valstu veikalos, cenas ir līdzvērtīgas vai zemākas Latvijas veikalu cenām! Kā arī redzam, ka mūsu uzņēmēji ir sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējiem, jo mūsu vietējam klientiem ir par 2-4 x zemāka pirktspēja. Tieši zemā Latgales iedzīvotāju pirktspēja ir padarījusi jebkuru Latgales uzņēmēju centienus uzsākt biznesu un radīt darba vietas par “Mission Impossible”. Tieši zemā pirktspēja ir novedusi, ka lauku veikaliņos cenas ir krietni augstākas, kā Rīgas lielveikalos. Latgali ir pametuši gandrīz 50% iedzīvotāju.

    Esmu pārliecināts, ka zemā pirktspēja ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vārguļo mūsu mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbība. Kāpēc, tiek runāts par restorānu bankrotiem, ka veras ciet mazie veikaliņi Čaka ielā. Tieši zemā iedzīvotāju pirktspēja noliek mūsu uzņēmējus sliktākā stāvokli kā attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējus, žēl, ka to negrib vai nevēlas redzēt bankas ekonomisti. Vēlētos, lai Daina Paula vismaz sev atbild, kāpēc tad attīstītās Rietumeiropas valstīs, kur ir lielas algas, uzņēmumi nebankrotē, bet veiksmīgi konkurē ar savām precēm mūsu tirgū???

    Jā, var piekrist Dainai Paulai, ja uzņēmēji vairāk pievērstu uzmanību izmaksu samazināšanai, ievērojot darbu organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles zināšanas, tad jau šodien vismaz 50% uzņēmēju varētu izmaksāt algas 1000 eiro mēnesi. Ļoti žēl, ka mums, lai samazinātu pašizmaksu galvenais, ir viena darbinieka ražīgums. Ignorējam zināšanas, par darbu organizāciju, plānošanu, vadīšanu un kontroli. Tieši nepieciešamība maksāt cilvēku cienīgu algu motivēs uzņēmumu vadītājus ieviest jaunas darba organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles metodes, kā arī domāt par katra darbinieka darba ražīgumu.

    Mūsu uzņēmējs nevar būtiski celt algas, ja vēlas saglabāt konkurētspēju, to var valsts tā, nodrošinot konkurējošiem uzņēmējiem vienādus nosacījumus. Un tieši pakāpeniska algu celšana dos iespēju uzņēmējiem un tautsaimniecībai iegūt no pirktspējas pieauguma valstī.

    Aicinām atbalstīt mūsu iniciatīvu, parakstoties portālā “Mana Balss”, pakāpeniski celt iedzīvotāju pirktspēju trīs gadu laikā līdz 2021. gadam, palielinot minimālo algu līdz 1000 eiro un neapliekamo minumu līdz 820 eiro. Visiem, kuri baida ar cenu pieaugumu ceļot minimālo algu, aicinu atbildēt uz jautājumu, kāpēc Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs alga ir trīs reizes augstāka nekā Latvijā, turpretim cenas veikalos tādas pašas, vai pat zemākas? Kā arī jau tagad vidējā alga valstī ir 1000 eiro mēnesī.

    Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. Jāpārliek nodokļu slogs no algām uz kapitālu. Pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē. Jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaits. Jārada sistēma, lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņā. Nodokļiem jāstimulē, uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jāpārveido banku sistēma, lai tā nebalstās uz visās Eiropas Savienības pamata reliģijās nosodīto augļošanu. Nodokļu maksātāju un iedzīvotāju naudu mums pašiem ir jāapsaimnieko mūsu pašu krājaizdevu sabiedrībās vai valstij piederošās bankās, un tā ir jāiegulda jaunu darba vietu radīšana tautsaimniecības izaugsmei.

    Mūsu ekonomika atdziest, jo katru gadu vismaz par10 tūkstoši Latvijas samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī, kuri pamet valsti, meklējot iztiku citās valstīs. Būtu labi, ja Latvijas Bankas ekonomisti saprastu, ka tautiešu atgriešana nav tikai latviešu tautas izdzīvošanas jautājums, bet arī tautsaimniecības izaugsmes jautājums. Viņi ir kā minimums papildus 370 tūkstoši klientu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

    Saprotu, ka Latvijas bankas darbinieku uzdevums ir sekot, lai mūsu tautsaimniecība neietekmē eiro kursu. Atgādinu, ka ES Centrālā banka gadā drukā miljardiem eiro naudas kupīras un ka no mūsu algas celšanas līdz cilvēku cienīgai ES eiro kurss izmainīsies labi ja par 0,01%. Minimālās algas celšana Latvijā varētu būt neizdevīga Eiropas kungiem, jo Latvija savā ziņā šo naudu patapina no Eiropas Savienības. Taču no valsts puses tā būtu taisnīga un godprātīga rīcība attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir daudz cietuši globālo uzņēmumu izraisītās finanšu krīzes dēļ.

    Būtu arī labi, ja bankas ekonomisti saprastu vienkāršas lietas - palielinot iedzīvotāju pirktspēju, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kurš savukārt sekmē lielākus nodokļu ienākumus. Lielāki nodokļu ienākumi dod iespēju arī izmaksāt cilvēku cienīgu pensiju un nodrošināt citas sociālas garantijas, kas atkal sekmē apgrozījuma pieaugumu tautsaimniecībā. http://www.reitingi.lv/lv/archive/raksta/121681-atbildes-dainai-paulai-latvijas-bankas-ekonomistei-par-algu-celsanu-lai-noturetu-cilvekus-latvija.html
    • Puķe
      30.10.2018 19:47
      Valdiņ, jūs panācā tiesu izpildītāju amata atlīdzības takšu samazināšanus, daži tiesu izpildītāji atlaiž darbiniekus un paši pamet amatu, jo tie, kuri pārtika no mazo piedziņu ienākumiem, nu dabūs čiku. Un jūs runājat par algu celšanu, baigi muļķīgi!
  • Komentārs no Facebook
    30.10.2018 20:12
    Ko Latvija un tās iedzīvotāji iegūs, ja līdz 2021. gadam būtiski cels iedzīvotāju pirktspēju palielinot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesī.
    1. ceļot iedzīvotāju pirktspēju, mēs sekmēsim uzņēmējdarbību Latvijā, jo mūsu uzņēmēju galvenā problēma ir šaurais klientu tirgus un šo klientu zema pirktspēja.

    2. palielinot iedzīvotāju pirktspēju ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesi mēs sekmēsim, ka atgriežas iztikas meklējumos izklīdušie. Pēc aptaujas 1/3 aizbraukušo atgrieztos, ja varētu saņemt Latvijā1000 eur mēneša algu. Iztikas meklējumos aizbraukušie ir ne tikai ir tautas izdzīvošana, bet arī klientu tirgus mūsu uzņēmējiem, tautsaimniecībai.

    3. Ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēs ceļam iedzīvotāju labklājību, padarām viņus apmierinātākus ar dzīvi Latvijā laimīgākus

    4. Sekmējot uzņēmējdarbību, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kas rada lielākus nodokļu ienākumus, kā rezultātā varam izmaksāt cilvēku cienīgas pensijas Latvijas pensionāriem, kas arī sekmes tautsaimniecības apgrozījumu.

    5. Ceļot minimālo algu, mēs samazinām aplokšņu algas un sekmējam lielākus nodokļu ienākumus valstī.

    6. Ceļot minimālo algu, mēs motivēsim mūsu uzņēmējus ieviest jaunākās darba organizācijas un ražīguma celšanas metodes.

    Realizējot Ministru Kabineta noteikumu izmaiņas, ceļot pakāpeniski minimālo algu un neapliekamo minimumu algu divu gadu laikā šādā veidā-

    “2.1. Ar 2019. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 400 euro
    2.2.Ar 2019. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 euro
    2.3. Ar 2020. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 695 euro
    2.4. Ar 2020. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 820 euro;

    Izdarīt „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” šādus grozījumus:

    Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
    "2.1. No 2019. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 600 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 3,75 euro.
    2.2. No 2019. gada 01. jūlija Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 750 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 4,70 euro.
    2.3. No 2020. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 875 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5,4 euro.
    2.4. No 2020. gada 01. jūliju Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 1000 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 6,25 euro.”

    netiks negatīvi iespaidota tautsaimniecība.

    Kāpēc?

    1. Mēs esam Eiropas Savienībā ar vienotu naudu eiro. Izlīdzinot Latvijā algu ar pārējo ES, eiro kurss tiks iespaidots labi, ja par simto daļu procenta. Jau tagad ES tiek gada izdrukāta miljardiem papildus nauda.

    2, Minimālā alga uz dotu brīdi ir 430 eur un vidēja alga ap 900 eur ( 2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.)

    3. 2019. gada 01. janvāri, vidēja alga prognozējot pēc ~ 8,7% pieauguma būs ap 1000 eur. Faktiski minimālas algas starpība ar vidējo tautsaimniecībā būs 400 eur, un šī starpība norāda, ka nebūs negatīvas ietekmes un uzņēmēju nespēja izmaksāt šādu minimālo algu. Un, ja arī būs, tad tā ir drīzāk būs uzņēmēju vaina, ka nav veicis pareizu darba organizāciju sava uzņēmumā.

    4. 2020. gada 01.julija, vedēja alga, pieņemot esošo izaugsmi, būs ap 1130 eur. Pirktspējas pieaugums būs sekmējis apgrozījuma palielināšanos uzņēmumos, kas samazinās virsizdevumus, kā arī minimālās algas pieaugums spiedīs uzņēmējus izmanto darba organizācijas metodes, tas neradīs problēmas uzņēmējiem izmaksāt minimālo algu.

    Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi, jāpārliek nodokļu slogs no algām uz peļņu, pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē, jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu, jārada sistēmu lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņa. http://reitingi.lv/lv/news/24/120928.html
  • skolotāja
    30.10.2018 19:44
    klAJI MELI .KĀ NAV KAUNA. DEPUTĀTI GUĻOT SAŅEM OI OI OI. PASTRĀDĀJIET PIRMSSKOLAS IESTĀDĒ, KUR DRĪZ BŪS VISATĻAUTĪBA.UN KAS BŪS PĒC 10-15 GADIEM, NOZIEGUMA LĪMENIS AUGS KĀ NEKAD AGRĀK.
  • Mārīte Šnepste
    30.10.2018 19:26
    Kur vispār tādas algas,laukos strādājot nopelna uz rokas 389-410 euro,tad nu cienījamie valsts vīri,kā cilvēki izdzīvo,nevisas dzīvo! Cenas tik ceļas visam,jums tur galvaspilsētā nospļauties ,jo nodokļu nauda jau tiek maksāta un jūsu
Uzgaidiet...
Pievienot komentāru
Neatstāj tukšu
Neatstāj tukšu
Padomā pirms raksti un ievēro lietošanas noteikumus! Atceries, ka jebkāda veida (arī vārdiska) diskriminācija, naida kurināšana, citu personu goda un cieņas aizskaršana, draudi, apmelošana, aizliegtas simbolikas, kā arī pornogrāfiskas vai zaimojošas informācijas izplatīšana ir pretlikumīga. Informācija par šādām darbībām un komentāra autora dati var tikt nodoti tiesībsargājošajām iestādēm.
Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm