Pērn ikdienas vajadzībām ik mēnesi jau tērējām vairāk nekā pirms krīzes
Izdevumiem mēnesī par pārtiku, mājokli, apģērbu, veselību un citām ikdienas vajadzīgām pērn uz vienu mājsaimniecības locekli atvēlēti vidēji 333 eiro, kas ir par 17 eiro vairāk nekā 2015. gadā un par 3 eiro vairāk nekā 2008. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Līdzīgi kā pirms krīzes, lielākos tēriņus viens ģimenes loceklis atvēlējis Rīgā – 406 eiro. Citās pilsētās tie ir vidēji 363 eiro, kas ir pat par 3 eiro vairāk nekā pirms krīzes. Par 2 eiro auguši arī tēriņi laukos, kur vidēji viens mājsaimniecības loceklis mēnesī tērējis 269 eiro.
Kopējā patēriņā joprojām palicis nemainīgs īpatsvars izdevumiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, mājoklim, transportam, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai. To īpatsvars veidoja vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Turīgākās mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība, varēja atļauties tērēt 379 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās – 133 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 6 reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.
Bet vidēji uzturam viens ģimenes loceklis pērn ik mēnesi vidēji tērējis 87 eiro, un tas ir vairāk nekā pirms gada. Visstraujāk pieauguši transporta izdevumi – par 11,4 %, kam iemesls ir izdevumu kāpums personisko auto ekspluatācijai un iegādei. Liels – 9,1% kāpums bijis arī veselībai – par 9,1 %, nauda vairāk izdota medicīniskiem produktiem un slimnīcu pakalpojumiem.
Dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem šie patēriņa izdevumi bija 213 eiro, mājsaimniecības ar vienu bērnu tērēja vidēji 300 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar diviem bērniem – 277 eiro. Vislielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu – 377 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. Tomē tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem1 2016. gada beigās mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
