Rūk iesaldēto līdzekļu apjoms: ko uzrāda Finanšu izlūkošanas dienesta gada pārskats

2020. gadā iesaldēto līdzekļu apjoms sasniedza gandrīz 430 miljonus eiro, tas ir divas reizes vairāk nekā pērn iesaldētie līdzekļi, – liecina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) publicētais gada pārskats par 2021. gadu.

Atšķirībā no iepriekšējo gadu statistikas 2021. gadā iesaldēto līdzekļu kopsummā nav iekļauta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo tā uz iesaldēšanas brīdi ne vienmēr ir precīzi nosakāma, – norāda dienestā.

FID koncentrējies uz likvidējamo kredītiestāžu ziņojumiem

"Iesaldēto līdzekļu apmēra samazinājums saistāms ar ievērojamo atturēšanos ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamām kredītiestādēm un Finanšu līdzekļu dienesta finanšu koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, attiecīgi mazāk īstenojot proaktīvus pasākumus pēc savas iniciatīvas," skaidro iestāde.

Turklāt attiecībā uz nacionālo noziedzīgo nodarījumu un to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu atklāšanu FID arvien plašāk izmantojot citus risinājumus, kas neprasa nekavējošu līdzekļu iesaldēšanu.

Lielākā daļa līdzekļu iesaldēts juridiskām personām

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2021. gadā lielākā daļa līdzekļu iesaldēti juridiskām personām (64%), bet nedaudz vairāk kā trešdaļa – fiziskām personām (36%).

Trešajai daļai (33%) iesaldēto līdzekļu prasījuma tiesības ir cedētas trešajai personai – Latvijā reģistrētai juridiskai personai. Kā norāda FID, tās sniegtajos aprēķinos izmantoti sākotnējie līdzekļu īpašnieki, proti, pirms prasījuma tiesību cedēšanas.

Dienesta statistika rāda, ka juridiskām personām iesaldēto līdzekļu dalījumā pēc reģistrācijas valsts dominē Apvienotā Karaliste un Kipra, apsteidzot iepriekšējo gadu līderus Apvienoto Arābu Emirātus (2019. gadā) un Britu Virdžīnu salas (2020. gadā).

Trijniekā – Krievija, Ukraina un Uzbekistāna

FID rīkojumos juridisko personu valsts absolūtā vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patieso labuma guvēju, – norādīts iestādes gada pārskatā.

Vairāk nekā 85% noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas gadījumu ir saistīti ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas veikta likvidējamās kredītiestādēs.

Iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījums pēc iespējamās līdzekļu izcelsmes valsts rāda, ka tikai 3,14 milj. eiro (1,5%) ir saistāmi ar Latvijas fiziskās un juridiskās personas līdzekļiem, kur patiesā labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona.

"Vairums iesaldēto līdzekļu izcelsme saistāma ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) vai bijušajām NVS valstīm, it īpaši Krieviju, Ukrainu un Uzbekistānu," teikts FID gada pārskatā.