Šobrīd tikt pie jauna mājokļa vieglāk kā jebkad. Kas gaidāms turpmāk?

Tas liecina par stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pārliecības kāpumu par iespējām iegādāties mājokli. Vidējā aizdevuma summa sasniedza 91 tūkstošus eiro, taču Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas (119 000 eiro) un Igaunijas (146 000 eiro), kur tirgus attīstība ir straujāka.

Dzīvokļu segmentā joprojām dominē sērijveida mājokļi – tos izvēlas 69% kredītņēmēju, un vidējais aizdevums ir 55 000 eiro, padarot šo segmentu par pieejamāko. Vienlaikus aug interese par jaunākiem un energoefektīvākiem mājokļiem: 29% pircēju iegādājās dzīvokļus, kas celti no 2000. līdz 2023. gadam (vidēji 116 000 eiro), bet jaunajos projektos – 12% pircēju ar vidējo aizdevumu 133 000 eiro. Jauno projektu darījumu skaits pieauga par 30%, iezīmējot strukturālas pārmaiņas tirgū.

Noskaties: Jaunā valsts atbalsta programmā pieejami hipotekārie kredīti reģionos; interese par tiem ir liela

Privātmāju segmentā 66% darījumu notika ar esošām mājām (vidēji 134 550 eiro), savukārt jaunu māju būvniecībai aizņēmumi sasniedza ap 160 000 eiro. Ģeogrāfiski privātmāju darījumi koncentrējas reģionos un Pierīgā, kamēr dzīvokļu tirgus joprojām dominē Rīgā (67% darījumu).

Jauno projektu segmentā pieauga gan piedāvājums, gan aktivitāte – vidēji 168 darījumi mēnesī (+29%). 79% darījumu notiek ekonomiskajā segmentā (līdz 2700 EUR/m²), 21% – biznesa segmentā. Būvniecībā esošo dzīvokļu skaits būtiski audzis, un ievērojama daļa jau ir rezervēta, kas liecina par noturīgu pieprasījumu arī tuvākajos gados.

Mājokļu pieejamība Rīgā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. To veicinājis straujš neto algu kāpums (virs 10%), kas apsteidzis cenu pieaugumu, kā arī neliels kredītprocentu likmju samazinājums. Lai gan gada nogalē aktivitāte nedaudz mazinājās, kopumā 2025. gads bijis veiksmīgs, un 2026. gadā sagaidāma turpmāka tirgus izaugsme.