Steiga un izmaksu pamatotība – turpinās grandiozā "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšana

Lai turpinātu šķetināt, kur, kad un kā tieši grandiozais projekts "Rail Baltica" nogāja no sliedēm, ceturtdien kopā sanāca parlamentārās izmeklēšanas komisija. Uz Saeimu bija aicināti atbildīgie par būvieceres detalizētu tehnisko izpēti un dzelzceļa trases novietojumu Latvijā pirms gandrīz 10 gadu.

Šajā komisijā jau vairākkārt apšaubīts, cik pareizi bija sākotnējie izmaksu aprēķini, un šodien to izstrādātāji agresīvi aizstāvēja savu darbu. Aplēses līdzīgas kā kaimiņvalstīs, taču komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) kritisks, ka tās nav pretnostatītas citiem projektiem Eiropā.

Kulbergs: "Salīdzināmu dzelzceļa projektu ar vienādiem, līdzīgiem tehniskiem uzstādījumiem."
Balgailis: "Šis ir precīzi salīdzināms dzelzceļa projekts."
Kulbergs: "Bet šeit nav! Lietuvā un Igaunijā nav uzbūvēts neviens "high speed rail" (ātrgaitas dzelzceļš – tulk.)."
Balgailis: "Bet viņi sniedza tādus pašus skaitļus!"
Kulbergs: "Tur nav "benchmark" (salīdzinājums – tulk.), nav neviens uzbūvēts Lietuvā un Igaunijā."
Balgailis: "Parādiet man, lūdzu, savu "benchmark!" (salīdzinājumu – tulk.), un tad mēs varam par šo tālāk diskutēt!"
Kulbergs: "Nē, es jums prasu. Parādiet jūs! Jūsu uzdevums ir salīdzināt, nevis man!"
Bagalis: "Nē, tas nav mūsu uzdevums! Mūsu uzdevums ir iedot precīzas izmaksas, ko mēs esam iedevuši."
Kulbergs: "Viņas nav bijušas precīzas!"
Bagailis: "Salīdzināt vispārējās izmaksas ir tas pats, kas teikt: vidējā temperatūra slimnīcā. Kura ir kāda, 36,6 grādi! Jo karsonī slimojošie izlīdzinās ar tiem, kas ir morgā!"

Celtniecības ieceres tehniskie pētnieki uzsvēra, ka sadārdzinājums radies jau pēc viņu darba, projektam apaugot ar dažādiem papildu elementiem.

Uz vietas arī citi "Rail Baltica" iesaistītie, no kuru atbildēm izriet, ka daudz procesu un lēmumu projektā notika vienlaikus un steigā, lai pēc iespējas ātrāk varētu ķerties pie iepirkumiem un turpmākiem darbiem. Tas viss, arī līdz galam nemaz nezinot, kur ņemt projektam nepieciešamos miljardus.

"Projekts tika uzsākts ar nenodrošinātu finansējumu. Eiropas Komisija nevienā brīdī nav pateikusi, ka finansēs 1,8, 2,8 vai 10. Eiropas Komisija ir viennozīmīgi pateikusi, ka finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā," teic bijusī Satiksmes ministrijas "Rail Baltica" projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa.

Tā sauktās gadsimta būvieceres nedienu stāsts turpina griezties ap un atgriezties pie jau daudz kritizētās "Rail Baltica" pārvaldības. Nav bijis skaidrs, kurš ir projekta priekšnieks.

"Uzdrošinos iebilst, ka mana tā brīža amata pozīcija nebija tā, kurā es varētu apšaubīt stratēģiskos, valstiskos lēmumus. Virs manis atradās vismaz vēl četri līmeņi līdz valsts sekretāram, vismaz pieci līmeņi līdz ministram un vismaz deviņi līmeņi līdz tā laika premjeram. Nebija izstrādāts specifisks veids, kādā tiek pieņemti lēmumi, kādā veidā notiek projekta kontrole, kuras, starp citu, joprojām nav. Šobrīd ir tāda pati situācija, kāda bija pirms 10 gadiem," saka bijušais "Rail Baltica" nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris.

Patlaban pārvaldības problemātiku iecerēts risināt ar jaunu likumprojektu, kas top Satiksmes ministrijā.

"Rail Baltica" parlamentārajai izmeklēšanai darbības termiņš noteikts līdz decembrim. Līdz šim iztaujāti un izprašņāti, un uzklausīti daudzi tehniski un ierēdniecības līmenī projektā iesaistītie. Šis process pamazām tuvojas noslēgumam, un sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā varētu sākties arī politisko amatpersonu uzklausīšana.

Nākamajā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas sēdē turpināsies ierēdniecības iztaujāšana un jau visaugstākajā līmenī. Tad plānots izprašņāt bijušo ilggadējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu.