Valsts kapitālsabiedrību uzraudzība ir jāpilnveido, nevis jāsamazina padomju skaits, uzskata Grafs

Kā vērtēja eksperts, neesot tā, ka Latvijā lielajos uzņēmumos, kas apgroza simtiem miljonu eiro, padomes ir nesamērīgi lielas. Vidēji tie esot trīs līdz četri padomes locekļi, turklāt atsevišķos gadījumos ministrijas kā akcionāri nav rīkojošās, lai izsludinātu konkursus, lai padomes strādātu pilnā sastāvā.

"Padomes jau šobrīd ir mazskaitlīgas, tas neatbilst OECD principiem, kur jābūt optimālam padomes locekļu skaitam atbilstoši nozarei, lielumam un sarežģītībai," pauda Grafs.

Viņš norādīja, ka, piemēram, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga" un VAS "Latvijas dzelzceļš", kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir tikai divi padomes locekļi, bet VAS "Latvijas valsts meži", kas ir viens no "Top10" uzņēmumiem Baltijā līmenī, ir trīs padomes locekļi. "Ir viegli pateikt, ka tagad iesim un samazināsim [padomes], bet dati parāda, ka apjomīgāks padomes locekļu skaits ir tur, kur ir citi privātie akcionāri, piemēram, "Latvijas Mobilajā telefonā" un "Tet" ir septiņi padomes locekļi," atzīmēja Grafs.

Grafs klāstīja, ka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, apskatot lielākos valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmums, neskaitot LMT un "Tet", Latvijas uzņēmumu padomju lielums esot krietni mazāks, lai gan uzņēmumu funkcijas ir līdzīgas.

Otrs jautājums, kas, eksperta ieskatā, būtu jāvērtē, ir tas, kas ieņem amatus valsts kapitālsabiedrību padomēs. Viņš norādīja, ka šobrīd kapitālsabiedrību padomēs ir gana liels ierēdņu īpatsvars. "Ja mēs vēlamies, lai šīs komerciālās kapitālsabiedrības virzītos eksporta tirgos, piesaistītu profesionāļus no citām valstīm, ja gribam iekarot jaunus tirgus, tad mums neder [padomēs] ierēdņi, kuri to nekad nav darījuši. Mums ir vajadzīgi cilvēki ar attiecīgu pieredzi," pauda Grafs.

Tāpat eksperts vērtēja, ka ir jāskatās, kā valsts kapitālsabiedrību uzraudzību pilnveidot, jo, ja padomes nepilda savus pienākumus saistībā ar stratēģijas apstiprināšanu, budžetu, piekrišanu darījumiem, risku pārvaldības sistēmu, padomes locekļu atlasi, kas spēj sasniegt rezultātus, proti, ja padomes ir vājas vai vispār nav, tad riski, kas varot rasties esot lieli. Kā piemēru viņš minēja laiku, kad Rīgas domi vadīja Nils Ušakovs (S), kura laikā bijusi tieša politiska ietekme pašvaldības uzņēmumos, "skandāli, Valsts kontroles atzinumi".

"Fokusam vajadzētu būt, kā nodrošināt pietiekamu uzraudzību, ko šobrīd ministriju līmenī knapi dara – tas noteikti nav tas, ko var izdarīt profesionāla padome," vērtēja eksperts.

Tāpat Grafs norādīja – ja vēlas samazināt padomju locekļu skaitu, ir jāskatās, kāds tam ir efekts. "Atjaunojot profesionālās padomes, skandālu ir mazāk, un arī kapitālatdeve uz valsts kapitālsabiedrību profilu, visu portfeli ir palielinājusies gandrīz divas reizes," norādīja eksperts, piebilstot, ka makroeknomiskie rezultāti šobrīd esot labāki.

Līdztekus Grafs aicināja skatīties zinātnes universitāšu padomju virzienā. Piemēram, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomēs ir desmit locekļi, bet Rīgas Stradiņa universitātes padomē – 12 locekļi. "Tur gan, manuprāt, ir jautājums, vai tiešām katrs loceklis pievieno vērtību universitātes pārvaldības procesā," sacīja eksperts.