Ventspils dome: Ostu pārvaldības reforma esošajā redakcijā būs traģēdija Latvijas tautsaimniecībai
Ostu pārvaldības reforma, ko valdībā paredzēts skatīt nākamnedēļ, esošajā redakcijā būs traģēdija Latvijas tautsaimniecībai, vēstulē Valsts kancelejai par iebildumiem likumprojektā "Grozījumi Likumā par ostām" norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").
Ventspils pilsētas domes pārstāvis uzsver, ka ostu pārvaldības reforma pašreizējā tās redakcijā ir "kā Satiksmes ministrijas (SM) politiski motivēts diktāts, absolūti ignorējot sociālo partneru ieteikumus un tiesiski pamatotās intereses", un, Ventspils domes ieskatā, var novest pie Latvijas ostu iznīcināšanas.
Kā uzskata Ventspils pašvaldības pārstāvis, grozījumi ir sasteigti, tiem veikts tendenciozs izvērtējums un neatbilst vairākām spēkā esošām tiesību normām, kā arī tiem ir vēl citas nepilnības.
Tostarp Ventspils domes pārstāvis norāda, ka likumprojekta izstrādes gaitā ignorēts Ventspils pašvaldības viedoklis – nebija nodrošināta "jēgpilna" pašvaldības uzklausīšana un tās ierosinājumi un jautājumi tika klaji ignorēti. "Ostas darbība ir cieši un nesaraujami saistīta ar pilsētu, ostai un pilsētai ir daudzi kopīgi investīciju projekti, kā arī pašvaldība ir ieķīlājusi savus īpašumus ostas saistību izpildei, tādēļ Ventspils pilsētas domes iesaiste regulējuma tapšanā ir obligāts priekšnoteikums kvalitatīvam likumdošanas procesam," raksta Vītoliņš.
Pašvaldības pārstāvis infrastruktūras jautājumos atzīmē, ka līdzīgi kā citām iestādēm, arī Ventspils pilsētas domei formāli, tikai pēc likumprojekta izstrādes pabeigšanas, ir nosūtītas vairākas gatavas likumprojekta redakcijas un saskaņošanas sanāksmju protokoli ar daudziem nesaskaņotiem jautājumiem un ministrijas atbildēm, tomēr pēc būtības netiek atbildēts uz izvirzīto problēmjautājumu un esošai diskusijai ir tikai formāls raksturs.
Viņš pauž, ka no esošās situācijas cieš arī ostu komersanti, kas publiski iestājušies pret reformu, norādot, ka visas būtiskās investīcijas ir apturētas līdz brīdim, kad tiks izveidots skaidrs un esošo situāciju nepasliktinošs tiesiskais regulējums. "Komersanti paziņojuši arī, ka tieši SM piedāvātās reformas dēļ investori ir neizpratnē par tālāko pārvaldības modeļa attīstību, tādēļ iegulda mazāk finansiālos līdzekļus tieši Latvijas ostās, kā arī partneri izvēlas alternatīvus variantus savu kravu pārvešanai," raksta Vītoliņš.
Tāpat Ventspils domes pārstāvis skaidro, ka likumprojektam arvien ir daudz nesaskaņotu jautājumu, par kuriem vienošanās nav panākta, tostarp ar Ventspils pilsētas pašvaldību, nedz Latvijas pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Ventspils ostas komersantiem – SIA "VK Terminal Services", SIA "Bio-Venta", SIA "Ventall Termināls", SIA "Ventplac", Liepājas ostas nomnieku asociāciju, SIA "Corvus Company", "Baltijas Asociāciju – Transports un loģistika" un biedrību "Rīgas brīvostas padome".
Vītoliņa ieskatā, šīs reformas rezultātā Ventspils ostas pārvalde kļūs tik politiska, kāda tā vēl līdz šim nekad nav bijusi, jo izmaiņas pilnībā izjauks līdzsvaru starp valsts un pašvaldības interesēm objektā, kas aizņem gandrīz pusi no pašvaldības teritorijas.
Visu iepriekš minēto argumentu dēļ Vītoliņš lūdz Valsts kancelejai apturēt likumprojekta virzību, nododot to atpakaļ SM pārstrādāšanai, uzdot satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) organizēt kvalitatīvas diskusijas ar ekspertiem par konceptuālo ostu attīstības virzienu, pārvaldības modeli un turpmāko sadarbības modeli ar pašvaldību, diskutējot par visiem iespējamajiem modeļiem, nevis tikai par SM atlasīto modeli, kā arī uzdot Linkaitam iesaistīt ostu pilsētu pašvaldības kvalitatīvās diskusijās, panākot vienošanos par ostas un pašvaldības abpusēji pieņemamu sadarbības modeli.
Tāpat Ventspils domes pārstāvis rosina Valsts kanceleju uzdot satiksmes ministram izpildīt sagatavot informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu un priekšlikumiem attiecībā uz valsts ietekmes palielināšanu lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs, ostu pārvaldības modeli un iespējamām izmaiņām, šajā izvērtējumā analizējot visus iespējamos modeļus un tikai pēc diskusijām ar ekspertiem un pašvaldībām, kā arī informatīvā ziņojuma un izvērtējuma sagatavošanas lemt par tālāko rīcību un izmaiņām normatīvajos aktos.
Kā vēstīts, Ministru kabinets par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā plāno lemt 1.aprīlī, liecina valdības sēdes darba kārtība.
Ar izmaiņā ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Lasi vēl:
- Linkaits: Centieni bremzēt ostu pārvaldības reformu ir saistīti ar bažām par ietekmes zaudēšanu
- Koalīcija atbalsta Linkaita piedāvājumu jaunajam ostu pārvaldības modelim
- Linkaits: Ostu saimniecībā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 90. gadu regulējumam
- Liepāja ostu reformā sev prasa īpašu pieeju; Satiksmes ministrija nepiekrīt
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
