100 pilotprojektā iesaistītās skolas šogad turpinās kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu
Klāt jau septembris, un pirmdien uz skolu atkal steigs skolēni. Lielākai daļai mācību saturā nekas nebūs mainījies, bet dažas skolas turpina lauzt ceļu jaunajā – kompetencēs balstītajā – mācību saturā.
Skolotāji atzīst, ka pārmaiņas nav vieglas, bet veiksmīgas sadarbošanās gadījumā ieguvēji būs visi.
Sākotnējais plāns paredzēja, ka jauno kompetencēs balstīto mācību saturu ieviestu jau no šī mācību gada pirmskolās jeb bērnudārzos, bet no nākamā – skolās. Taču Saeima lēma ieviešanu atlikt par gadu.
Tomēr 100 skolās jau pērn tika izmēģināts jaunais mācību saturs pilotprojekta veidā. Visu aizvadīto mācību gadu jaunas prasmes apguvuši ne vien skolēni, bet arī pedagogi. Proti, viņi mācījās strādāt pa jaunam.
Pārmaiņu ieviešana nekad nav viegla, tomēr skolā uzsver – darba augļi ir tā vērti, ir tikai jāpacenšas un jāpaciešas.
Lielākais izaicinājums esot gados vecākiem pedagogiem, kuri pieraduši pie vecās skolas, kā arī tehniskais aprīkojums un laika trūkums.
Pilnveidotajā mācību saturā uzsvaru liek tam, ka bērniem, piemēram, nevis jāprot kāda konkrēta formula, bet gan jāizdomā, kura formula konkrētā gadījumā lietojama. Tāpat skolēni kopā ar pedagogu var vienoties par dažādiem sasniedzamiem mērķiem un apbalvojumiem.
Pilotprojektā iesaistītājām 100 skolām šobrīd esot grūtāk un vairāk darāmā nekā pārējās mācību iestādēs, tomēr Valsts izglītības satura centrā valda pārliecība, ka tieši šīs skolas un to audzēkņi būs ieguvēji ilgtermiņā.
Taču uz kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu piesardzīgāk raugās Latvijas Universitātes docente, kura pētījusi pasaules pieredzi šajā jautājumā.
Nevarētu teikt, ka kompetenču pieeja ir kāds brīnumlīdzeklis, jo Eiropas secinājumi liecina, ka, lai īstenotu kompetenču pieeju tādā tuvu ideālam līmenī, prasa ļoti lielus resursus Un pateikt, ka tagad viss mainīsies… Nemainīsies, ja nemainās vide! Un, ja nemainās resursi, atbalsts skolotājiem.Jo – tikko tās ir tradicionālās klases ar 30 un vairāk skolēniemvai klases, kur nav iespējams strādāt darbnīcās vai izmantot dažādus resursus, rezultāti paliek tieši tādi paši, kādi bija strādājot lekcijās.
Docente kā pozitīvu piemēru min Spāniju, kur pašvaldības savas skolas atbalsta, katru darba dienu no rītiem organizējot brokastis nepiespiestā gaisotnē, kur pārrunāt mācībās sasniedzamo. "Mūsu skolās, ja skolotājs Rīgā strādā divās, trijās skolās, atalgojums ir tāds, ka viņam ir jāskrien. Pa kuru laiku viņš var sarunāties ar citu pedagogu? Kur ir tīri finansiāls atbalsts? Ir jāskrien, jāstrādā, lai izdzīvotu…" komentē Margeviča-Grinberga.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
