Aptauja: katrs trešais darbā diskriminētais ikdienā izjūt emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados dažādības jautājumiem tiek pievērsta liela vērība visā pasaulē, diskriminācija joprojām ir klātesoša dažādās dzīves jomās, bet īpaši darba tirgū. Piemēram, pēdējā gada laikā vien to ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie.

Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka diskriminācija darba vidē veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu – viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem un tamlīdzīgi.

Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam šīs situācijas rada mentāla rakstura veselības problēmas. Tikai 8% aptaujāto atzīst, ka diskriminācija darba vidē viņus neietekmē nekādi.

Zaiga Pūce

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore

"Diskriminācija nav nedz jauna, nedz arī moderna problēma. Tomēr tās aktualitāte mūsdienās pieaug, jo pasaule globalizācijas procesu ietekmē strauji mainās, radot virkni izaicinājumu gan darba devējiem, gan valstu vadībām, gan pasaules sabiedrībai. Nevienlīdzīga darba samaksa ir problēma, kas ir jāizskauž iespējami ātrāk, jo tā veicina nopietnus nabadzības riskus atsevišķās sociālajās grupās. Tomēr šobrīd viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir Ukrainas un Krievijas kara radīto diskriminācijas risku mazināšana. Piemēram, pēdējā laikā aizvien biežāk saņemam signālus, ka Latvijā darba kolektīvos notiek šķelšanās – cilvēki piedzīvo atšķirīgu attieksmi gan viņu etniskās piederības, gan arī politisko uzskatu dēļ, kas ietekmē gan viņu ekonomisko, gan arī fizisko un sociālo drošību."

Ar negodīgu darba snieguma novērtējumu salīdzinoši biežāk saskārušies respondenti, kuri piedzīvojuši diskrimināciju dzimuma, veselības stāvokļa un etniskās piederības dēļ. Interesanti, ka tie pārsvarā bijuši tirdzniecības nozarē strādājošie vīrieši vecumā no 40 līdz 60 gadiem, kuri dzīvo Zemgalē vai Kurzemē un kuru darba stāžs konkrētajā uzņēmumā vai iestādē ir 11 līdz 15 gadi.

Nedrošību darba vidē salīdzinoši biežāk izjutuši strādājošie, kuri diskriminēti vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Savukārt tās negatīvo ietekmi uz savu mentālo veselību salīdzinoši biežāk izjutuši strādājošie, kuri diskriminēti dzimuma dēļ.

Salīdzināšanai var minēt, ka aptaujas dalībnieki, kuri ar diskrimināciju personīgi nav saskārušies, kā galvenos tās negatīvās ietekmes aspektus izceļ nedrošību darba vidē – 51%, pazeminātu pašvērtējumu – 39% – un negodīgu darba snieguma novērtējumu – 37%.

Dace Helmane

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

"Ir būtiski ņemt vērā, ka diskriminācija ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt ne tai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti. Tā var ietekmēt arī jebkuras organizācijas un valsts izaugsmes potenciālu. Un tas nav tikai pieņēmums. To apliecina starptautiski pētījumi. Tāpat par to regulāri pārliecinos, vadot mācības "Skatu Punkti", kas laika gaitā ir kļuvušas par kvalitatīvu dažādu līmeņu vadītāju un darbinieku pieredzes apmaiņas platformu dažādības vadībā. Viņu galvenā atziņa – dažādības vadībai ir jākļūst par mūsdienu darba devēju prioritāti personālvadības jomā, jo no aizspriedumiem un stereotipiem, kas ir galvenais diskriminācijas cēlonis, nav brīvs neviens – arī tie, kuri ir pārliecināti, ka ir atvērti visam un visiem."

Mācību programmu "Skatu Punkti" īsteno SIF sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un organizācijas attīstības centru "Spring Valley". Pieteikties mācībām var, aizpildot reģistrācijas formu tīmekļvietnē skatupunkti.lv.

Aptauja veikta 2022. gada februārī, aptaujājot interneta vidē 810 strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.