Ar dažādiem pasākumiem Latvijā piemin Ziemassvētku kauju 102. gadaddienu
Aprit 102 gadi kopš Ziemassvētku kaujām. Par Latviju un Rīgu cīnījās arī latviešu strēlnieki, kas ar savu drosmi iemantoja nemirstīgu slavu un kļuva par simbolu neatkarīgas Latvijas izveidē. Dažādi atceres pasākumi notika visas sestdienas garumā daudzviet Latvijā.
Leģendārās Ziemassvētku kaujas, kas sauktas arī par Jelgavas operāciju, norisinājās Pirmā pasaules kara laikā. Vācijas armijas mēģinājumi ieņemt Rīgu nebija vainagojušies ar panākumiem un tie bija nocietinājušies Tīreļpurva apkārtnē. Savukārt Krievijas spēki, kas atradās starp Lielupi un Olaini, bija apņēmības pilni zaudētās teritorijas atgūt. Kad iestājās sals, krievi pieņēma lēmumu uzbrukt.
"Kaujas bija ļoti sīvas un asiņainas, turklāt laika apstākļi bija ļoti skaudri – vairākas dienas valdīja vairāk nekā -30 grādu sals. Krievijas pusē cīnījās arī latviešu strēlnieki. Tieši pateicoties viņu drosmei, tika ieņemts vāciešu galvenais nocietinājums – Ložmetējkalns. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki cieta milzu zaudējumus – bojā gāja ap 2000 karavīru, vienlaikus par viņu drosmi rakstīja pat Rietumvalstu presē. Mūsdienās, ik gadu Tīreļpurva apkaimē notiek Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku godināšana, klusuma brīdis, kā arī ziedu un svecīšu nolikšana," stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.
Valgundes pagasta Silenieku kapos sestdienas pēcpusdienā notika kritušo strēlnieku pārapbedīšanas ceremonija, bet Ziemassvētku kauju muzejā svinīgo solījumu deva jaunie zemessargi un jaunsargi. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz muzejs nepiedāvāja kauju rekonstrukciju, bet apmeklētājiem bija iespēja iepazīt strēlnieku sadzīves apstākļus.
Savukārt vakarpusē simtiem cilvēku devās aptuveni sešus kilometrus garā lāpu gājienā no Mangaļiem uz Ložmetējkalnu, kas noslēdzās ar svinīgu brīdi pie piemiņas akmens, tur tika iedegti ugunskuri un dziedātas strēlnieku dziesmas.
