Ar Ķīnu vēlamies sadarboties ne vien ekonomikā, bet arī zinātnē un tūrismā, atzīst Sprūds

Vēl pirms dažām desmitgadēm Ķīna bija visai noslēgta valsts, un tirdzniecības apjomi ar Eiropas Savienību (ES) bija niecīgi. Mūsdienās jau daudz kas ir mainījies. Ķīnā ielaužas daudzi Eiropas uzņēmumi un otrādi.

Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

Ķīnas gadījumā, ja reiz ir pieņēmuši lēmumu, ka šajā virzienā viņi attīstās, tad tā ir otrā atvēršanās. Pirmā bija 70. gadu beigās, Rietumu tehnoloģiju standarta un kapitālisma ieviešana, tad šajā gadījumā tā ir iziešana uz ārpusi.

Paši ķīnieši savos komentāros ir visai atturīgi, dažādās auditorijās un arī formātos bieži vien atkārtojot vienu un to pašu vēstījumu. Taču tas ir svarīgs vēstījums, jo runa ir par otro lielāko ekonomiku pasaulē.

Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

Mēs uzskatām, ka šeit paveras tā sauktās WIN WIN iespējas, kur ieguvējos ir abas puses. Tieši tādēļ jau trijās augstskolās var apgūt eiropiešu valodas, gatavojot potenciālos darbiniekus. Vēlamies sadarboties ne vien ekonomikā, bet arī zinātnē un tūrismā.

Tuvākā nākotnē tā var kļūt par lielāko, kas valsts augstākajā līmenī pieņēmusi lēmumu Eiropā īpaši sadarboties ar 16 valstīm, kuru starpā ir arī Latvija.

Auditorkompānijas KPMG veiktā pētījumā secināts, ka Latvijas uzsvars ilgtermiņā jāliek uz tranzītu, šeit attīstot preču šķirošanu, pakošanu un transportēšanu tālāk. Rīt Rīgā paredzēta eksperimentālā preču vilciena sagaidīšana, kas ceļu veica divās nedēļās.

Latvija, kā arī citas iesaistītās valstis cer, ka lielu daļu projektu Ķīna finansēs no savas kabatas. Globālās finanšu krīzes dēļ Eiropas kabatas ir tukšojušās, kamēr Ķīna turpinājusi pelnīt un uzkrāt.

Galvenie Ķīnas un sešpadsmit citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vadītāju un uzņēmēju pasākumi paredzēti rīt, kad notiks ekonomikas forums un premjeru tikšanās.