Attiecības starp IeVP vadību un darbiniekiem kļūst nokaitētas; strādājošie nav mierā ar samazināto atalgojumu un lielo slodzi

Pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) paustā, tuvākajos divos gados nozare piedzīvos dramatisku finansējuma samazinājumu – par teju 50 miljoniem eiro. Šobrīd nozares gada budžets veido 400 miljonus eiro, tam sarūkot, nebūs iespējams uzturēt padotības dienestus – jau šobrīd glābējiem, policistiem, robežsargiem jāstrādā bez konkurētspējīga atalgojuma.

Ģirģens norāda, ka turpretī aizsardzības budžets ir krietni lielāks – 600 miljoni eiro, radot nevienlīdzību starp iekšējo un ārējo valsts drošību: "Iekšlietu ministrijā, lai kadets uzsāktu mācības, varam piedāvāt darba algu tikai un vienīgi 455 eiro, savukārt NBS startā piedāvā 921 eiro alga un kompensācijas. Tātad šī "šķēre" jau ir diezgan ievērojama. Arī atalgojums starp bruņotajiem spēkiem un iekšlietu resoru triju gadu laikā palielināsies starpība par 400-600 eiro. Manuprāt, tas ļoti nopietni iedragā iespēju nomainīt un profesionāli mācīt personālu un viņu piesaistīt iekšlietu struktūrām."

Trauksmi par situāciju ar cietumu apsargu un uzraugu trūkumu un arīdzan zemo atalgojumu, ceļ Iekšlietu darbinieku arodbiedrība. Tās vadītājs norāda, – Centrālcietumā, Valmieras,  Jēkabpils cietumā jau ilgstoši tiek pārkāpti normatīvie akti, liekot darbiniekiem strādāt iztrūkstošā personāla vietā, par to nesaņemot piemaksas.

"Situācija, kad darbinieks strādā viens pats vairākos posteņos, situācija, kad darbinieki pavada ieslodzītos uz citām vietām, veic kameru pārmeklēšanu, veic pārbaudes, viņi to dara vieni paši, un šī informācija ir no darbiniekiem, un tā ir apstiprināta, tā tas arī ir situācija nav normāla un tāda tā jau ir ilgstoši," pauž Latvijas Iekšlietu darbinieku asociācijas vadītājs Armands Augustāns.

Eļļu ugunij pielējis straujais atlīdzības samazinājums pēdējā mēneša laikā – kad cietumu apsargiem un uzraugiem alga saruka vidēji par 100 eiro uz rokas. Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Ilona Spure skaidro, ka iemesls ir izmaiņas pusdienas laika apmaksā. Proti, līdz šim uzraugi un apsargi nedrīkstēja pusdienot ārpus cietuma, lai vajadzības gadījumā būtu spējīgi reaģēt, un pusdienlaiks tika ieskaitīts darba laikā. Taču Satversmes tiesas spriedums noteica, ka par šo laiku darbiniekiem jāmaksā dubultā, tāpat kā par virsstundām. Nu senā kārtība mainīta, turpmāk cietuma darbinieki drīkst pusdienot ārpus cietuma, bet par šo laiku viņiem nemaksā vispār.

"Jāsaprot, ka virsstundas primāri ir kompensējamas ar atpūtas laiku. Protams, ka to nav patīkami dzirdēt tiem, kas vēlas vairāk nopelnīt, bet mēs rūpējamies arī par šo darba kvalitāti. Līdz ar to mums ir noteikts arī 12,5 stundu maiņu grafiks, un, izejot no Satversmes tiesas sprieduma, mēs nevaram citādāk organizēt šo dienesta laiku, kā vien šādi," pauž Spure.

Tam kategoriski nepiekrīt arodbiedrība, norādot, ka šis pats Satversmes tiesas spriedums attiecas uz citiem dienestiem, bet, piemēram, ugunsdzēsējiem un glābējiem par pusdienlaiku, ko nākas pavadīt darba vietā, maksās dubultā.

"Abas nozares, dienesti ir svarīgi un līdzvērtīgi, šeit vienkārši ugunsdzēsēju vadība ir sapratusi, ka viņi nevar tā ar saviem darbiniekiem spēlēties, samazinot viņiem mākslīgi atalgojumu. Spurei laikam svarīgi ir savi 60 000 eiro gadā nekā darbinieku atalgojums. Viņa nepareizi traktē Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedums nenosaka, ka darbinieks ir jālaiž pārtraukumā, tas saka, ja nevar to nodrošināt, tad par to ir jāsamaksā dubultā," saka Augustāns.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadība no nākamā mēneša gan sola cietumu darbiniekiem atalgojumu atkal palielināt – vidēji par 160 eiro. To būšot iespējams darīt no līdzekļiem, kas radušies, likvidējot Brasas cietumu.