"Augstsprieguma tīkls" valsts vārdā nopērk daļu Inčukalna pazemes gāzes krātuves
Valsts daļēji nacionalizējusi vienu no vērtīgākajiem Latvijas dabas aktīviem – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Darījums noticis, izmantojot uzņēmumu "Augstsprieguma tīkls", kas no vācu investora iegādājies gāzes infrastruktūras uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" akcijas. Līdz ar to valsts kontrolē nonākusi aptuveni piektā daļa akciju. Ekonomikas ministrs akcentē, ka mērķis ir iegūt kontrolpaketi un nopirkt akcijas arī no Krievijas gāzes piegādātāja "Gazprom".
Sarunas par Inčukalna gāzes krātuves un pārvades tīklu nacionalizāciju vairākus mēnešus noritēja lielā slepenībā. To, ka panākta vienošanās ar vienu no trim "Conexus Baltic Grid" akcionāriem – vācu kompāniju "Uniper Ruhrgas" – par 18% akciju iegādi, ekonomikas ministrs paziņoja četras dienas pēc darījuma.
"Darījums par akciju iegādi noslēdzās šā gada 15. decembrī, kad notika akcionāru reģistrācija akcionāru reģistrā," saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Par Inčukalna pazemes krātuves īpašnieku valsts kļūs pastarpināti. Akcijas iegādājies valstij 100% piederošais uzņēmums "Augstsprieguma tīkls", kas sniedz elektrības pārvades pakalpojumus.
Izvēle iesaistīt šo elektrības pārvades uzņēmumu nav nejauša, jo tam ir pieredze elektrības tirgus liberalizācijā un Baltijas reģionālās elektrības biržas ieviešanā, kas ir vēlamais modelis arī dabasgāzes tirgū.
"Tādā pat veidā process veidosies arī gāzes biznesā – arī gāzes tirgus veidošanās būs tīri reģionāls jautājums. Un tāpēc ir svarīga veiksmīga sadarbība starp pārvades sistēmas operatoriem," skaidro "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Taču, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību no Krievijas, valstij esot jāiegūst "Conexus" kontrolpakete. Šobrīd nav panākta vienošanas ar pārējiem "Conexus Baltic Grid" akcionāriem – "Gazprom" un "Itera". Ja tas nenotiks līdz 1. janvārim, abi Krievijas dabasgāzes tirgotāji zaudēs iespējas ietekmēt uzņēmuma darbību gan valdē, gan padomē.
"Visi akcionāri, kuri ir iesaistīti gāzes vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, līdz 1. janvārim ir pienākums šīs akcijas pārdot, un, ja viņi to neizdara, viņi visi zaudē balsstiesības šajā uzņēmumā," norāda Ašeradens.
Jāpiebilst, ka jau 20. decembrī sasaukta akcionāru sapulce, kurā paredzēts nomainīt valdi un padomi, atstādinot uzņēmuma vadīju Aigaru Kalvīti. "Itera" šefs Juris Savickis, kurš iepriekš bija optimistiski noskaņots, ka akcijas valstij tiks pārdotas, šobrīd mudina nogaidīt. Viņš arī neatklāj, vai bez valsts uz akcijām pretendē arī citi pircēji.
"Tādās lielās transakcijās tik daudz visādas detaļas var būt, ka labāk nekomentēt pirms transakcija nav beigusies. Pagaidīsim kādu nedēļu, un tad jau zināsim," saka "Itera Latvija" līdzīpašnieks Juris Savickis.
Tā kā nav vienošanās ar "Gazporm" un "Itera", Ašeradens atteicās atklāt, cik valstij izmaksāja piektās daļas iegūšana gāzes pārvades sistēmā. Lai akcijas nopirktu, Valsts kase "Augstsprieguma tīklam" iedevusi kredītu par tirgus likmi. Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka valsts akcionāriem var piedāvāt ne vairāk un ne mazāk kā akciju tirgus cenu, jo to atbilstoši brīvas konkurences nosacījumiem rūpīgi vērtēšot Eiropas Komisija.
