Baltijas valstu jūras eskadra atzīmē 20. gadadienu

Viceadmirālis Gaidis Zeibots, kurš kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem 1998. gadā parakstīja vienošanos par Baltijas valstu kopīgu jūras eskadras izveidi, šodien jūtas saviļņots un atminas, ka pirms 20 gadiem neviens neticēja, ka Baltijas valstīm izdosies izveidot struktūru, kas gādās par valstu neatkarības un brīvības nostiprināšanu.

"Es nevarētu nosaukt nevienu valsti, kura ticēja tam,ka mēs esam spējīgi ļoti ātrā laikā nostiprināt savu neatkarību, rūpēties par savu brīvību un izveidot dažādas struktūras. Mums jau nebija pieredzes, mēs nezinājām, kā tās lietas darīt. mums nebija zināšanu, kādas bija Rietumvalstīm un šodien mēs esam kopā, kopā ar NATO, kopā ES un esam gatavi stāvēt par savu valsti, par brīvību," saka Zeibots.

Gandarījumu par paveikto pauž arī Nacionālo Bruņoto spēku jūras spēku komandieris, admirālis Ingus Vizulis. Viņš atminas, ka pirms 20 gadiem Baltijas valstu jūras eskadras rīcībā bija novecojuši mīnu traleri, bet šodien valstu rīcībā ir moderni, aprīkoti karakuģi.

"Visgrūtākais bija tas sākums. 20 gadu laikā mainījās cilvēki, mainījās arī tehnika, jo pirmie kuģi, kas bija "Baltron" deleģēti tie bija mīnu traleri, veci ar vecu aprīkojumu saņemtie no bijušās austrumu Vācijas, bet nu laika gaitā mēs pārgājām uz mīnu meklētājiem arī bija no Vācijas un tagad mēs jau dzīvojam katrs ar saviem kuģiem – vienādas klases," stāsta Vizulis.

"Baltron" komandieri mainās rotācijas kārtībā un šobrīd vienību vada Lietuvas Jūras spēku komandkapteinis Audrius Venckūnas. "Ja runā par sadarbību Baltijas valstu starpā, Latvija ļoti daudz palīdz šajā "Baltron" projektā, bez Latvijas šis projekts nemaz nebūtu iespējams. Latvija mums palīdz ar mācību centru, ar jūras spēku apmācīšanu. Latvija mums sniedz lielu atbalstu. Es domāju, ka "Baltron" nākotne ir spoža, jo mūsu veiksmīgā sadarbība ir panākumu atslēga mūsu misijām, NATO misijām," viņš saka.

Jūras eskadras kuģi piedalās militārajās mācībās un jūras atmīnēšanas operācijās, tādējādi uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā, gan ārpus tās. Jūras spēku komandieris admirālis Ingus Vizulis saka, ka šobrīd nav pamata bažām par drošību Baltijas jūrā, tomēr nenoliedza, ka Krievijas kara kuģi ar manevriem robežu tuvumā ik pa laikam pievērš jūras spēku uzmanību.

"Šobrīd kamēr robežas netiek pārkāptas un tiek ievēroti visi starptautiskie normatīvie akti, kas attiecas uz kuģošanu Baltijas jūrā, es domāju, ka tādām pamatotām bažām nebūtu jābūt, nu izņemot to, ka gribētos vairāk skaidrības – ja tas kaimiņu kuģis kaut kur dodas, es būtu pateicīgs, ja viņi apgrūtinātu sevi ar identificēšanos un teiktu, kas viņi ir, kur viņi iet un novēlētu viens otram septiņas pēdas zem ķīļa un katrs turpinātu savas darīšanas," norāda Vizulis.

Baltijas valstu jūras spēku kopīgā kuģu eskadra tika izveidota ar mērķi kopīgai sadarbībai Baltijas valstu starpā, kā arī, lai veiktu praktiskus uzdevumus kara un miera apstākļos. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šobrīd ir piedalīšanās starptautiskās mācībās, kā arī tuvināšanās NATO standartiem.