Dombrovskis neizslēdz iespēju vadīt mazākumvaldību, kad būs izgāzies mēģinājums izveidot valdību bez "Saskaņas"

Lai arī partija "Saskaņa" iepriekšējos Saeimas sasaukumos allaž bijusi pārstāvēta ar visvairāk deputātu vietām, tomēr vēlētāju atbalsts tai ar katrām parlamenta vēlēšanām krīt.

Neraugoties uz to, "Saskaņa" parlamentā būs pārstāvēta ar visvairāk – 23 deputātu vietām, tendence ir, ka ar katrām vēlēšanām tās atbalstītāju skaits sarūk.

Salīdzinājumā ar 2011. gada vēlēšanām par šo politisko spēku nupat nobalsojuši par 90 000 mazāk vēlētāju. Kopš iepriekšējām vēlēšanām atbalsts "Saskaņai" sarucis par 41 000. Viens no ilggadējiem "Saskaņas" līderiem Jānis Urbanovičs pārliecināts, ka ne jau citi politiskie konkurenti būtu pārvilinājuši "Saskaņas" vēlētājus, bet pie atbalsta krituma vainīga iedzīvotāju aizbraukšana no valsts.

"Bet arī taču ārzemēs var vēlēt, kāpēc tad viņi tur neaizgāja un neatdeva savu balsi par jūsu partiju? Мēs arī bijām Anglijā un Īrijā, un Vācijā. Redziet, ja viņi ir aizbraukuši prom no Latvijas, tad tas ir drīzāk solis prom no Latvijas politikas, nekā uz ja – jau viņi ir prom, dabūt viņus atpakaļ, lai viņi interesētos un darītu kaut ko saistībā ar Latviju ir grūtāk daudz," saka Urbanovičs.

Tiesa, samazinājies ir arī procentuālais par "Saskaņu" nobalsojušo vēlētāju skaits. Urbanovičs tāpat kā "Saskaņas" premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsver, – viņi vēlēšanās ieguvuši vislielāko iedzīvotāju mandātu, tādēļ Valsts prezidentam tieši "Saskaņai" būtu jāļauj formēt jauno valdību.

Dombrovskis atturas saukt konkrētas partijas, ar kurām varētu strādāt valdībā, taču – viņš redzot vairākas konfigurācijas: "Vien ar sarkanajām līnijām, kā to parādīja arī iepriekšējās koalīcijas pieredze pret "Saskaņu", pensijas nekļūs lielākas, darbavietu nebūs vairāk, cilvēki vairāk nepaliks Latvijā. Tāpēc bez "Saskaņas", katrai partijai, kas iesaistīsies tādā valdībā,  tas būs ceļš uz politisku pašnāvību."

Dombrovskis neizslēdz iespēju veidot mazākuma valdību ar nosacījumu – ja būtu reāla pārliecība par tās rīcībspēju. Politikas apskatnieks Māris Zanders uzskata, ka mazākumvaldība var darboties vien tad, ja valstī ir ļoti laba ekonomiskā situācija un parlamentam nav jāpieņem sarežģīti lēmumi.

"Tikko ir kāds jautājums, kas objektīvi ir tāds strīdīgs, tā valdība krīt. Līdz ar to faktiski runa ir par to, ka to var izdarīt – "Saskaņu" uzlikt, es domāju, ka viņu pat apstiprinātu, bet – cik tas būtu ilgi, es drusku šaubos," pauž Zanders.

Pēc viņa teiktā, zināma loģika tomēr nosaka, ka Vējonim vajadzētu dot iespēju "Saskaņai" vismaz mēģināt formēt valdību: "Ļoti daudz kas atkarīgs no prezidenta. Bet prezidents var teikt: "Nu, bet klausāties, jūs taču saprotat, ka jūs dabūsiet varbūt tikai "KPV LV" balsis un tā ir mazākumvaldība, ļausim vēl kādam pamēģināt, ne jums." Bet principā nu tas ir pilnīgi reāls scenārijs."

Pēc Zandera domām, visticamāk, Vējonis gan sākumā uzklausīs, kas sakāms aiz "Saskaņas" palikušajiem līderiem – Jānim Bordānam un Aldim Gobzemam, un, tikai redzot, ka koalīciju viņiem neizdodas izveidot, grožus varētu nodot "Saskaņas" rokās.