Šogad strauji palielinājies ceļu satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu skaits. Īpaši "melni" šajā ziņā ir vasaras mēneši, kad katru dienu dažāda smaguma traumas gūst vismaz trīs mazaizsargātie satiksmes dalībnieki.
Veloentuziasti uzskata, ka statistika ir pēdējais brīdinājums Rīgas domei beidzot ķerties pie infrastruktūras izveides galvaspilsētā, kur notiek vairums avāriju.
Pēdējos gados velosipēdistu skaits Rīgā audzis ļoti strauji. Diemžēl arvien vairāk ir arī cietušo.
CSDD mājaslapā pieejamā statiska liecina, ka pirmajā pusgadā uz Latvijas ceļiem cietušo velosipēdistu skaits pieaudzis par ceturtdaļu. Ja pērn tie bija 212 riteņbraucēji, tad šogad jau 264, no kuriem seši gājuši boja.
Pēc Valsts policijas teiktā, vairums negadījumu notikuši krustojumos un uz neregulētām gājēju pārejām. 80% avārijas reģistrētas Rīgā. Cik bieži pie sadursmes vainojami ir paši riteņbraucēji, šādi dati apkopoti netiekot.
Valsts policija neuzskata, ka situācija ar velobraucēju drošību šogad būtu pasliktinājusies. Taču, ņemot vērā silto laiku, cilvēku, kas pārvietojas ar divriteni, esot vairāk. Tikmēr veloentuziasts Nauris Lārmanis, kurš pārstāv organizāciju "Pilsēta cilvēkiem", pārliecināts, ka melnās statistikas iemesls ir infrastruktūra, kas netiek līdzi riteņbraucēju skaita pieaugumam.
Nauris Lārmanis
"Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis
Satiksmei drošākas valstis ir tās, kur dažādi satiksmes dalībnieku veidi tiek nodalīti fiziski. Bet, ja tie netiek nodalīti fiziski, satiksme tiek mierināta tādā veidā, ka, notiekot sadursmei, sekas ir tik niecīgas, ka nevienam pat diena nav sabojāta. Bet Latvijā diemžēl izliekamies, ka, dalot vestes, mēs atrisināsim problēmu.
Īpaši slikta situācija ar velo celiņiem esot Rīgas centrā, kur notiek visvairāk negadījumu. "Centra daļā, šķiet, nekas nav darīts jau četrus gadus un Satiksmes departaments arī negrasās neko darīt," turpina Lārmanis.
Rīgas domē tik skarbu vērtējumu gan negrib pieņemt. Situācija ir tālu no ideālās, taču kopumā uzlabojoties.
"Satiksmes departaments iespēju robežās ielās, kurās tiek veikta seguma atjaunošana, paredz veloinfrastruktūras izbūvi. Tas ir pat obligāts priekšnosacījums. Šogad mēs pārbūvēsim Krasta ielu, kur remonts aizkavējies tieši tādēļ, ka tiek pilnveidot veloinfrastruktūra," norāda Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Runājot par jaunu veloinfrastruktūras izbūvi, kā neveiksmīgs piemērs bieži tiek minēta Barona iela, kur pērn cietuši deviņi velobraucēji, bet šogad jau četri. Eksperti iepriekš minējuši, ka tā pilnībā jāatbrīvo no auto, atstājot ielu tikai gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.
Una Ahuna-Ozola
RD Satiksmes departamenta pārstāve
Barona ielā šādi plāni ir, bet tie netika īstenoti, jo pērn mēs remontējām paralēlās ielas, un mēs nevaram aiztaisīt vēl vienu ielu ciet, neatstājot apbraukšanas iespējas. Noslēdzoties remontdarbiem pilsētas centrā, mēs varam izskatīt iespēju ierobežot satiksmi Barona ielā, līdz ar to atvieglojot braukšanu arī velobraucējiem.
