Deputāti atzīst, ka mediju uzraugiem uzticēties vairs nedrīkst; atlaišanas gan nav gaidāmas

Mediju uzraugiem – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem – otrdien Saeimā nācās uzklausīt bargu vērtējumu savam darbam.

Ņemot vērā pēdējo nedēļu skandālus, Saeimas Cilvēktiesību komisijā pat izskanēja ierosinājums padomi atlaist. Tas gan, visticamāk, nenotiks, jo tik radikālu soli neatbalsta koalīcijā ietilpstošā Nacionāla apvienība.

Deputātu kritika ir saistīta ne tikai ar labas pārvaldības principu ignorēšanu LTV valdes konkursa organizēšanā. NEPLP locekļiem Patrikam Grīvam un Ivaram Āboliņam tika pārmests interešu konflikts, darbojoties biedrībā, kas pērn saņēma 60 000 finansējumu no Nacionālās apvienības pārraudzītajām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ogres novada domes.

Kā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", par saņemto naudu "Latvijas nacionālo vērtību fonds" organizēja piecas dārgas konferences par to, kā veicināt emigrantu atgriešanos Latvijas reģionos. Konferences tika pārraidītas vienā no padomes uzraudzītājām komerctelevīzijām. Fonda dibinātājs Grīva gan neko nosodāmu notiekošajā nesaskata.

Iebildumi pret to, ka Grīva un Āboliņš vēlēšanu gadā tikuši pie vienas partijas kūrētiem publiskiem līdzekļiem, ir divām citām padomes loceklēm.

Gunta Līdaka, kura nesen paziņoja, ka darbu padomē pametīs, uzskata, ka Saeimā būtu jāorganizē uzticības balsojums padomei, ņemot vērā, ka institūcijas reputācija ir iedragāta.

Atbalstu padomes atlaišanai otrdien atklāti pauda tikai Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).

Citi koalīcijas pārstāvji, jo īpaši Nacionālā apvienība, uzskata, ka padomes atlaišanai ir jābūt daudz nopietnākam iemeslam kā reputācijas zudums.

Līdz ar to, ja vien Ģenerālprokuratūra neatklās, ka LTV konkursa rezultāts ir bijis pretlikumīgs, esošie mediju uzraugi, visticamāk, nostrādās līdz brīdim, kad Saeima pieņems jaunu likumu, kas paredz sadalīt komerciālo un sabiedrisko mediju uzraudzību.