Drošība, birokrātija un "Rail Baltica" – Siliņas valdība atskaitās par līdz šim paveikto

Savā paziņojumā Siliņa kā līdzšinējo darba vīziju minējusi drošu valsti, kurā cilvēki jūtas aizsargāti, ģimenes saņem reālu atbalstu, bet uzņēmēji var attīstīties bez liekiem šķēršļiem.

"Man ir bijis īpaši svarīgi mērķtiecīgi mazināt birokrātiskus šķēršļus, īpaši tādās lielās jomās kā būvniecība un finanšu pieejamība, dažādu ar investīciju attīstību saistīto reģistru vienkāršošana, jo tie ir sektori ar tiešu ietekmi uz investīcijām, mājokļu pieejamību un valsts attīstību kopumā," pauž Siliņa.

Noskaties: "Lietuva uzprojektējusi mazāk sliežu," Siliņa nepaliek parādā kaimiņu kritikai par "Rail Baltica"

Viņa savā uzrunā norādīja, ka šobrīd pasaule atrodas sarežģītā situācijā, tāpēc šādos apstākļos valdības spēja strādāt vienoti ir īpaši svarīga.

"Vienošanās par būtisko sarežģītā laikā apliecina šīs valdības spēju strādāt noteiktam mērķim. Esam spējuši pieņemt politiski atbildīgu lēmumu par 5% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu valsts drošībai. Tas apliecina mūsu spēju vienoties par būtisko," klāsta Siliņa.

Runājot par turpmākajiem uzdevumiem, premjere akcentē nepieciešamību turpināt mērķtiecīgu darbu veselības aprūpes jomā, kā arī domāt par papildu iespējām investīciju piesaistei, stiprinot digitālās prasmes un konkurētspēju.

Tāpat valdības vadītāja izcēla energodrošības nozīmi kā neatņemamu nacionālās drošības sastāvdaļu, norādot nozīmīgo atvienošanos no BRELL elektroenerģijas sistēmas un pievienošanos Eiropas kopējai sistēmai. Siliņa vienlaikus norādīja uz nepieciešamību turpināt darbu pie energoresursu neatkarības stiprināšanas, enerģijas piegāžu drošuma un ilgtspējīgas enerģētikas attīstības.

Latvijas premjere akcentēja arī "Rail Baltica" projekta nozīmi, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā tā būs lielākā Latvijas prioritāte.

Vienlaikus viņa norāda, ka ES līmenī jau šobrīd ir būtiski palielinājusies izpratne par Austrumu pierobežas, tostarp Latvijas, nozīmi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, un uzsver, ka tas ir arī šīs valdības mērķtiecīgā darba rezultāts.

Vienlaikus tiek ziņots, ka valdība esot mērķtiecīgi strādājusi pie pārtikas cenu samazinājuma, veicinot "zemo cenu pārtikas groza" ieviešanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā piemērošanu vairākiem pārtikas produktiem, kā arī veikusi konkrētus soļus, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.

Ziņojumā atspoguļotas uzsāktās sistēmiskās pārmaiņas vairākās jomās. Izglītībā ieviests jauns skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", kas no septembra tiks īstenots pilnā apjomā, kā arī uzsākts jauns augstskolu institucionālā finansējuma modelis. Veselības jomā uzsākta slimnīcu tīkla pārstrukturēšana, pārejot uz trīs līmeņu modeli, un veikta recepšu zāļu cenu veidošanas reforma. Sociālajā jomā pieņemtas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.

Valsts pārvaldē īstenota Valsts ieņēmumu dienesta pārstrukturēšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācija, kā arī izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Paralēli tam turpināta mērķtiecīga birokrātijas mazināšana, īpaši būvniecības un finanšu kapitāla jomā, ieviests "Zaļais koridors" aizsardzības investīcijām un jauns pārvaldības standarts ar vienotajiem pakalpojumu centriem un iestāžu apvienošanu pēc funkcijām.

Birokrātijas mazināšanas kontekstā Siliņa uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami praktiski un saprotami risinājumi: "Lai kaut kas valstī augtu, ir jābūvē, ir vajadzīga nauda un vienkārša, saprotama dokumentu aprite. Valdības uzdevums ir noņemt liekos šķēršļus, lai cilvēki un uzņēmēji var darīt savu darbu, nevis cīnīties ar papīriem."

Ziņojumā minēts arī stabils ekonomikas attīstības virziens – 2025. gadā Latvijas ekonomika augusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 2,1%. Izaugsme turpinājusies septiņus ceturkšņus pēc kārtas, īpaši būvniecībā, investīcijās un augstas pievienotās vērtības nozarēs.

Ārējās un iekšējās drošības jomā valdība pieņēmusi lēmumu par būtisku aizsardzības finansējuma kāpumu – 2026. gadā tas sasniegs 4,91% no IKP, pirmo reizi pārsniedzot divus miljardus eiro. Pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, izveidots Krīzes vadības centrs, uzsākta patvertņu pielāgošana un ieviesta šūnu apraide. Latvija turpinājusi nelokāmu atbalstu Ukrainai un sankciju un spiediena stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.