Drošības policija un NATO satraukti par tā saukto "interneta troļļu" aktivitātēm

Kad pērnā gada augustā interneta portāli atreferēja ekspremjera Valda Dombrovska sacīto televīzijā par uzliktajām ekonomiskajām sankcijām Krievijai, ātri vien sāka "vārīties" komentāru sadaļa. Daudzi no tiem tagad ir dzēsti.

Taču, kad to kā vienu no piemēriem sāka analizēt NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, atklājās, ka vairākus it kā savstarpēji nesaistītus autorus vieno kopīga IP adrese.

Citiem vārdiem sakot, tos rakstījis viens cilvēks, tā sauktais "interneta trollis", radot iespaidu, ka iedzīvotāji par sankciju noteikšanu Krievijai ir pilnīgi pretējās domās.

"Troļļošana" faktiski ir uzskatāma par sabiedriskās domas ietekmēšanu, radot iespaidu par tautas balsi – kā domā vairākums. Vēl viena joma ir sociālie mediji.

Krimināli sodāma šeit nekā nav, jo vismaz pagaidām nekas netiek pārkāpts. Taču pilīti pa pilītei – zemapziņā cilvēks var sākt tam piekrist. Manipulatīvi veidots saturs un mākslīgi komentāri nav tikai Baltijas īpatnība.

Kas stāv aiz "troļļiem" Latvijā, Drošības policija apgalvo, ka zina. Bet neteiks, jo tā esot operatīvā informācija.

Lai arī taustāmi pierādījumi, ar reāliem izpildītājiem un pasūtītājiem publiskajā vidē nav izskanējuši, pētnieku secinātais norāda, ka "troļļu" vēstījums Latvijā saskan ar Krievijas propagandas mērķiem.

Pagaidām, Latvijas sabiedrība kopumā "troļļu" aktivitātēm nepadodas, taču spiediens Drošības policijas ieskatā pieaug.