Ekonomisko lietu tiesas izveide: izskan kritika, ka šādi iedzīvotājiem tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz godīgu un objektīvu tiesu

Izveidojot ekonomisko lietu tiesu, esot cerība, ka daudz ātrāk tiks izšķirti uzņēmēju komercstrīdi, uzlabosies nolēmumu kvalitāte, taču pats galvenais – īpaši mācītie un specializētie tiesneši būs spējīgi profesionāli skatīt ekonomisko noziegumu, sevišķi naudas atmazgāšanas un korupcijas krimināllietas.

"Nevarēs vairs darboties atrunas, ka tiesnešiem nebija iespējas sagatavoties, nebija iespējas būt profesionāliem šādā lietā, maz ir skatījuši šādas lietas. Ļoti svarīgi – cik lietas ar kādu regularitāti profesionālis dara kaut ko," pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Vienīgais, kas valdībā balsoja pret ekonomisko lietu tiesas izveides ideju, bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV): "Tas, ko piedāvā tieslietu ministrs, nu tas ir korupcijas perēklis."

Ieceres pretinieks argumentē – ja šobrīd lietas tiesnešiem tiek dotas pēc elektroniskās sadales ar nejaušības principu, tad ekonomisko lietu tiesas tiesnešu skaits būs neliels un viņi paši var kļūt korumpēti. "Samazinot tiesnešu skaitu, faktiski izveidojam tiesnešu klanus, kuri turpmāk skatīs ekonomiskās lietas. Es uzskatu, ka cilvēkiem tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz godīgu tiesu, objektīvu tiesu," pauž Ģirģens.

Sabiedrība par atklātību "Delna" uzsver, – tiesnešu specializācija ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā ir vēlama, taču esošajā piedāvājumā ir vairāki riski.

"Var būt mēģinājumi ietekmēt, radīt politisko spiedienu, ekonomisko spiedienu uz šiem tiesnešiem, tas ir jāņem vērā un kā to risināt," teic "Delnas" vadītāja Liene Gātere.

Tieslietu ministrs atbild, – ekonomisko lietu tiesa ar nelielu skaitu specializēto tiesnešu būs visas sabiedrības redzeslokā un daudz vieglākā veidā varēs sekot līdzi nolēmumu kvalitātei: "Viņi visi būs uz delnas. Ja viņi ir desmit, viņi ir redzami. Viņiem ir grūtāk noslēpties nekā vienam rajona tiesnesim, pa visu Latviju izskatot vienu reizi savā mūžā koruptīvu lietu, kurš vienmēr varēs pateikt – nu, es nebiju specializējies."

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LNT Ziņām atzīst, – viņam nepatīk, ka tieslietu ministrs virza ideju par specializētās tiesas izveidi bez Tieslietu padomes atbalsta. "Veidot specializētu tiesu – šis atbalsts netika sniegts, jo tas tiek vērtēts kā attīstību neveicinošs faktors. Šī specializācija nedos vēlamo rezultātu," uzskata Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors bažījas, ka ekonomisko lietu tiesa raisa jautājumus par līdzekļu saprātīgu izlietojumu, proti, ja tiesa atradīsies Rīgā, tad prokuroriem no reģioniem, lai uzturētu valsts apsūdzību, nāksies segt komandējumu izmaksas. Bezjēdzīgi tad, – ja tiesas sēdes tiks pārceltas.

"Iztērēts laiks, iztērēti resursi, un rezultāta nekāda. Ja tiesa notiek, prokuratūrai ir jānodrošina šis prokurors ar viesnīcu, kurā viņš dzīvos. Viennozīmīgi pieaugs budžeta izdevumi šajā jautājumā," saka Kalnmeiers.

Vai tiešām Latvijā veidos specializēto ekonomisko lietu tiesu – par to būs jābalso Saeimai.