Eksperti: Gados jaunākiem un vecākiem cilvēkiem darba tirgū paveras arvien vairāk iespēju
Darba tirgus mainās – gados jaunākiem un vecākiem cilvēkiem paveras iespējas, secinājuši eksperti Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā diskusijā "Kas ir eidžisms un kā tas izpaužas darba vidē?".
Vidējais nodarbinātības vecums turpina pieaugt, kam par iemeslu kalpo dzimstības samazināšanās, kā arī uzņēmēju nepieciešamība darba tirgū iesaistīt arī vecāka gadagājuma cilvēkus.
"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši, ka nodarbinātība vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem ir ievērojami pieaugusi, kas vērtējams pozitīvi, jo šie cilvēki ir aktīvi un spēj ne tikai palīdzēt uzņēmējiem risināt dažādus jautājumus, bet arī paši socializējas."
Pūce piebilst, ka SIF pašreiz īsteno arī vairākas programmas, lai gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki spētu iekļauties darba tirgū. Piemēram, SIF informatīvā kampaņa "Atvērtība ir vērtība", iekļaujošas vides un dažādības vadības izvērtējums "Dažādībā ir spēks" un darba devēju apmācības "Skatupunkti".
Diskusija tika rīkota, lai tādējādi aktualizētu vecuma diskrimināciju nodarbinātības vidē, ko izjūt jaunākie darbinieki, kā arī tuvu pensijas vecumam esošie cilvēki.
Pasākuma rīkotāju pārstāvji norāda, ka pašreiz pasaulē novērojama tendence, kad sabiedrība noveco, tādējādi vidējais darbinieku vecums uzņēmumos pieaug. Savukārt, lai nodrošinātu veiksmīgu uzņēmējdarbību, nepieciešams iekļaut darba tirgū ne tikai jauniešus, kuriem bieži vien trūkst pieredzes un zināšanu, bet arī iedzīvotājus, kuri tuvojas vai ir jau sasnieguši pensijas vecumu.
"Cilvēki dzīvo arvien ilgāk, tāpēc arī pensionēšanās vecums arvien tiek paaugstināts," saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, prodekāne zinātnes jautājumos un vadošā pētniece Zanda Rubene, piebilstot, ka pašreiz izšķir trīs cilvēka vecumus – bioloģisko, kas ir reālais vecums, hronoloģisko, kas liecina par atbilstību konkrētiem standartiem, piemēram, pilngadība, kā arī funkcionālo vecumu, kas ir atkarīgs no katra personīgās veselības un spējām.
Darba devēji aicināti ņemt vērā tieši funkcionālo nevis bioloģisko vecumu, lai atrastu sev piemērotākos profesionāļus, jo tas visprecīzāk raksturo cilvēka gatavību strādāt konkrētajā amatā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka pašreiz atrast darbu nav problēmu, jo uzņēmēji regulāri norāda uz nepietiekamo darbaspēku: "Situācija koriģējas un šodien darba tirgus ir "karsts", tāpēc daudzas kompānijas jau tagad skatās uz tām vecuma grupām, kas iepriekš šķita nepiemērotas."
Galvenā problēma saistībā ar vecuma diskrimināciju ir sabiedrībā izveidojušie stereotipi, kad paši izdarām pieņēmumus, taču patiesībā situācija ir citāda. Piemēram, uzskats, ka vecāka gadagājuma cilvēki nespēj tikt gala ar sarežģītiem uzdevumiem, viņiem nav pietiekamu zināšanu, lai lietotu jaunās tehnoloģijas, kā arī var būt problēmas integrējot darbinieku darba vidē. Taču patiesībā, tieši darba devējiem ir iespēja gan nodrošināt papildu apmācības, gan arī veidot dažādus piemērotus saliedēšanas pasākumus, tādējādi palīdzot veidot komandu.
"Mēs paši sevi ieliekam dažādos rāmjos un kastītēs, kā arī izvēlamies iet to ceļu, kas ierasts, tā vietā, lai paraudzītos plašāk," saka Rubene. Viņa diskusijas laikā arī skaidroja, ka katrai no diskriminētajām vecuma grupām ir savas īpatnības, kas darba devējiem jāņem vērā, piemēram, jauniešiem ir vēlme ik pa diviem gadiem tikt paaugstinātiem amatā, zināt darba novērtējumu, lai varētu uzlabot savu sniegumu, savukārt vecāki cilvēki vēlas justies stabilāki, daloties ar uzkrāto pieredzi.
Pasākums notiek SIF pasākumu kopuma "Izstāstīt saliedētību" ietvaros.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
