Pasaku motīvs, kurā par cilvēku dvēselēm cīnās velns un eņģelis, ir sens. Tas izmantots arī Jaunā Rīgas teātra izrādē "Kārkli", kas šodien piedzīvo pirmizrādi. Tajā eņģelis ļoti atgādina Jutu Strīķi, bet velns – Aivaru Lembergu.
Abu cīņa ir par augstu valsts amatpersonu dvēselēm.
Tēls, kurš ļoti atgādina politiķi Solvitu Āboltiņu, labāk izvēlas skatuves priekšā izģērbties, nevis runāt patiesību, bet ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram līdzīgs personāžs pārvēršas par paklausīgu sunīti. Izrādē nav žēlots arī Valsts prezidents.
Andris Keišs, Jaunā Rīgas teātra aktieris
Katrā ziņā tā ir mana personīgā artava dzimtenei, vai ne. Pateikt to, ka mēs sekojam līdzi. (..) Mēs tam sekojam līdzi un ir daudz kas ir tāds, kas mani personīgi neapmierina.
Jau iestudējuma ģenerālmēģinājums raisījis pretrunīgas atsauksmes. Režisors aicina pašus skatītājus vērtēt, vai labi atpazīstamu amatpersonu nostādīšana pazemojošās situācijās, ir bijusi pārāk skarba vai tomēr pamatota.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Gatis Šmits, izrādes "Kārkli" režisors
Ja viņi būtu Anglijas politiķi, tad viņu bērni būtu izvazāti tik 10 reizes stiprākā veidā un šausmīgāk, ka pat kārkls salūztu tādā situācijā. Mēs, man liekas, esam ļoti maigi un mēs ar mīlestību attiecamies pret viņiem.
Kaspars Znotiņš, Jaunā Rīgas teātra aktieris
Viņi, esot savos amatos, no viņiem visvairāk arī tiek prasīts. Un, ja tāds ierindas cilvēks, parastais cilvēks, ap viņu velns apskrien vienu reizi, tad ap politiķi velns apskrien septiņas reizes. Tāda ir politikas specifika, jo ir runa ar varu. Viņu rokās ir vara. Ja viņu rokās ir vara, tur viņam tiek ļoti. Tie apstākļi, kuros viņiem ir jāeksistē ir nežēlīgi un ir pazemojoši.
Iestudējuma veidotāji lugas tapšanas gaitā konsultējušies ar žurnālistiem, politiķiem, viedokļu līderiem un veikuši izpētes darbu, arī viesojušies Saeimā. Impulss šādas izrādes bijušas dusmas par valstī notiekošo un vēlme saprast, kādi tam visam ir cēloņi, norāda režisors.
Gatis Šmits, izrādes "Kārkli" režisors
Šajā brīdī, ja runa ir par publisko politiku, par vēlētiem politiķiem, kuri saņem algu no nodokļu maksātāju naudas, un kuri dara kliedzošas lietas, tādas lietas, kurām tu nevari piekrist. Un ja tas netiek sabiedrībā, inteliģencē un presē pietiekami atspoguļots, tad šīs informācijas nonākšana teātrī dod šādu rezultātu.
Vai iestudējums tiešām piedāvā jaunu redzējumu par norisēm politikā, vai tomēr jau ilgstoši citos formātos apspēlētus motīvus – arī par to būs jāspriež skatītājiem.
