Gada apskats 2020: Latvijas ekonomikā krīze, kļūdas, strīdi un mācīšanās laiks

Latvijas Bankas (LB) prognoze ekonomikas izaugsmei šogad bija 2,5%, un aicinājumi īsti neatšķīrās no citiem gadiem – jāceļ produktivitāte, jāpārkvalificē darbaspēks, jāīsteno reformas. Papildu galvassāpes tolaik vēl radīja straujais kravu apgrozījuma kritums tranzītā, "Brexit" un Latvijas iespējamā iekļaušana "Moneyval" naudas atmazgātāju sarakstā. No tā paglābāmies, taču no krīzes ekonomikas frontē kopumā ne.

Februāra beigās ekonomisti joprojām vīrusa izplatības ietekmi uz mūsu tautsaimniecību varēja vērtēt vien caur starptautisku prizmu, taču pēc dažām nedēļām ārkārtējā situācija jau bija Latvijas realitāte.

Līdz ar ierobežojumiem Latvijas viesmīlības un tūrisma nozare teju apstājās, uzņēmēji jau marta vidū cēla trauksmi. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis atzina, ka šāda situācija pēdējo reizi bija Otrā pasaules kara laikā, jo faktiski viss ir apstājies.

Joprojām nebija skaidrs, cik ļoti krīze iesitīs pa Latvijas ekonomiku kopumā, taču nepārprotami haoss bija pamatīgs. Publiski par palīdzību tautsaimniecībai lēma valdībā un Saeimā, taču patiesībā svarīgākā bija Finanšu ministrija (FM). Tā sauktā Reira grupa, kurā izstrādāja risinājumus uzņēmumu un nodarbinātības atbalstam.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) pavasarī no naudas iekasētāja bija kļuvis par naudas, proti, dīkstāves pabalstu izmaksātāju. Normatīvais regulējums bija uzrakstīts strikti, nosacījumi sasaistīti ar sociālajām iemaksām. Sākotnēji VID dažādu iemeslu dēļ atraidīja pat 40% pieteikumu, savukārt atsevišķiem apstiprinātajiem pabalsts bija vien daži eiro.

Kritikas gūzma vēlās par valdību. Atbalsts pārāk vēlu, pārāk mazs, pārāk šauri piemērots. Daudzi vīlās. Pēc vasaras perioda atslābuma, atskatoties uz krīzi, secināts, ka Latvija iedzīvotājus atbalstījusi mazāk nekā citas Baltijas valstis, un arī kopumā Eiropas Savienībā deficītā ziņā esam vieni no taupīgākajiem, lai gan Brisele grožus palaidusi vaļā. Novembrī atkal nokļuvām ārkārtējā situācijā, šoreiz gan atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija manāmi dāsnāks.

Rudens sākumposmā ekonomikas aktualitāte bija jaunais valsts budžets. Oktobrī Doma laukumā pret iecerētajām nodokļu izmaiņām protestēja mākslinieki ar jautājumu – vai krīze tiešām ir īstais laiks reformai?

Valdība bija nolēmusi pamatīgi ierobežot tā sauktos atvieglotos nodokļu režīmus, tai skaitā mikrouzņēmējus un autoratlīdzību saņēmējus, lai arī tiek vairāk piedalītos sociālajā apdrošināšanā.

Ar solījumiem meklēt kādus kompensējošus risinājumus budžets beigu beigās tika pieņemts. Kā norādīja atbildīgās amatpersonas, valsts galvenais finanšu dokuments pamatā veidots ar domu par ekonomikas atkopšanos.

Kad tautsaimniecība buksē samērā vienkāršs veids, kā to sildīt, ir lieli infrastruktūras projekti.Tuvākajos gados no Eiropas Savienības (ES) uz Latviju plūdīs miljardi eiro, tai skaitā vērienīgajam dzelzceļa savienojumam "Rail Baltica".

Novembrī oficiāls starta šāviens tikai dots Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvei, kas galvaspilsētas centru pārvērtīs līdz nepazīšanai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos sarucis par 4,3%. Dziļākais kritiens bija pavasara mēnešos. Ko būs atnesis pēdējais ceturksnis, uzzināsim drīzumā.

Kopumā ekonomikā šis ir bijis krīzes un nenoteiktības, kļūdu, strīdu un mācīšanās laiks. Ārā no bedres vēl neesam, taču varam cerēt un rīkoties, lai gadu mija pavērtu durvis uz tautsaimniecībai labāku – 2021. gadu!