Gauss: Situācija ar "airBaltic" atceltajiem lidojumiem ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6. janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" plāno doties uz biržu un piesaistīt privāto kapitālu, lai valstij vairs nebūtu jāiegulda.

Komentējot ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) sacīto, ka "airBaltic" nepieciešama jauna vadība, Gauss sacīja, ka ar ministru viņš ir runājis vienreiz dzīvē, kā arī viņš ir informēts, ka Valainis un ZZS ir izteikušies, ka ir zaudējuši uzticību Gausam.

"Ja valdības un sabiedrības vēlme būs, lai es atstāju amatu, tā arī notiks. Es neesmu politiķis. Es nepieņemu lēmumus šajā jautājumā. Es daru visu iespējamo, lai profesionāli vadītu šo uzņēmumu," izteicās Gauss.

Gauss skaidroja, ka, radot tik lielu troksni Latvijā, tiek kaitēts arī "airBaltic" nākotnes attīstībai.

Gauss papildināja, ka patlaban "airBaltic" akcionāri ir Latvijas valsts un mazākuma akcionārs, kā arī ir padome, kas vērtē, vai viņš dara savu darbu pareizi vai nepareizi.

Viņš sacīja, ka ir jāgaida lēmums no koalīcijas sēdes, tomēr viņš apliecināja viņam ir 34 gadu pieredze starptautiskajā aviācijas vadībā un par savu darbu viņš ir starptautiski apbalvots.

Iepriekš "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks vietnē "LinkedIn" izteicās, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Gauss skaidroja, ka Vasks, viņaprāt, mēģināja izteikt to, ka aviokompānija atrodas posmā, kurā uzņēmums šogad plāno IPO, tādēļ ir nepieciešams skaidrs virziens un pārraudzība.

"Tikai, ja nav skaidrs šis virziens un aviokompānijai kaut kas neizdodas, piemēram, piesaistīt privāto kapitālu, tad tikai tā varētu vērsties pie akcionāra. Es domāju, ka šādi bija domāts Vaska paziņojums," pauda Gauss.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" uzdevums ir izveidot budžetu un biznesa plānu, un to īstenot, neiesaistot valdību. "Tas ir mans uzdevums, un tas ir tas, ko mēs cenšamies darīt," piebilda Gauss.

Gauss uzsvēra, ka plāns "A" ir šogad veikt IPO un sniegt rezultātus, kas nozīmē, ka "airBaltic" nebūtu jāvēršas pie valdības.

"Ja mēs šogad nevarēsim veikt IPO, tad mēs to pārceltu uz 2026.gadu, un tad, iespējams, veiktu IPO. Un starplaikā, ja plānošana, ekonomika vai citas lietas nenotiks pareizi, mēs veiksim darbības, kā esam darījuši pēdējos 13 gadus, lai pielāgotos. Akcionārs vienmēr būs iesaistīts šajā lēmumu pieņemšanā, kā arī akcionārs izlems par šo virzienu," pauda Gauss.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" iepriekš vēstīja, ka valdību veidojošās partijas pirmdien lems par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu.

Savukārt "airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.