Iestrēdzis pašvaldību referendumu likums. No varas partijām to atbalsta tikai "Vienotība"
Reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda uzklausīšana Saeimā nav viesusi skaidrību, kāds liktenis sagaida pašvaldību referendumu likumu.
Žurnālists
Kad pēc vairāku gadu darba Saeima beidzot bija nolēmusi pieņemt likumu, ar ko tiek dotas tiesības rīkot pašvaldību referendumus, Reģionālās attīstības ministrija, kas ir likuma autors, deputātus pārsteidza ar aicinājumu balsojumu atlikt. Valsts pārvaldes komisijas deputāti ministrijas vēlmes respektēja, un pirms izlemt, kā rīkoties tālāk, otrdien, 15. maijā, uzklausīja Gerhardu. Ministrs kritizēja Saeimas darbu, jo uzskata, ka likumā ir būtiski trūkumi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kaspars Gerhardsreģionālās attīstības ministrs, VL-TB/LNNKTajā brīdī, kad šādu likumprojektu virzāt, kur, iespējams, nav visi jautājumi izdiskutēti, kur vieni no iniciatoriem ir pateikuši, ka neatbilst mērķim, jūs uzskatāt, ka viss ir bijis normāli, ja?
Ministra pozīciju komisijas sēdē atbalstīja viņa partijas biedri no Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. No koalīcijas partijām tikai "Vienotība" pauda atbalstu pašvaldību referenduma likumam.
Juris ŠulcsSaeimas deputāts, "Vienotība"Šis ir tas Damokla zobens, kas [ir] virs galvas. Ja tiešām neieklausies, tas varētu arī nokrist pār galvu. Un šādas tiesības, es domāju, vēlētājiem, iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgajā pašvaldībā un ir tiesīgs, un viņam būtu pienākums lemt par šiem jautājumiem, ir jādod.
Sēdes noslēgumā tika secināts, ka ar ministra Gerharda uzklausīšanu vien nepietiek.
Deputāti ministrijai uzdeva iesniegt rakstveida priekšlikumus. Tikai pēc to saņemšanas tiks lemts, vai likumu virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā vai arī atteikties no ieceres ieviest pašvaldību referendumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
