"Igaunija ir paraugs pareizai dzīvošanai." Raimonds Pauls par ziemeļu kaimiņiem un saviem dzīves līkločiem

ERR materiālā minēts – ja jautāsiet Igaunijas iedzīvotājiem, kurš, viņuprāt, ir pazīstamākais latvietis, tad komponista Raimonda Paula vārds noteikti tiks minēts kā viens no pirmajiem.

Viņa sacerētās dziesmas nesušas atzinību daudzām mūzikas zvaigznēm un, protams, arī pašam komponistam. Igaunijas raidorganizācija norāda, ka intervija notikusi pēc tam, kad pērnā gada izskaņā Paulam veikta sirds operācija.

Maestro: No igauņiem var daudz ko mācīties

"Igaunija ir paraugs pareizai dzīvošanai," sarunā norāda maestro. "Cilvēki visu laiku saka, ka igauņiem ir plāns, viss ir pārdomāts. Viņu izglītība ir labāka un vispār… Bet, ja nopietni – es dažreiz atceros tos laimīgos laikus, kad mēs satikāmies citā televīzijā, citā valstī. Mēs dziedājām. Un viss bija diezgan interesanti."

Pēc Paula teiktā ERR noprotams, ka viņam vienmēr ir bijusi atšķirīga attieksme pret Igauniju un igauņiem, jo ​​viņš no Latvijas ziemeļu kaimiņiem ir daudz mācījies.

"Cik lieliski orķestri tolaik bija Igaunijā. Merkulovs bija diriģents. Tad mans draugs Pēters Sauls, pianisti, dziedātāji… Jā, viņi bija paši savā klasē. Mēs tajos gados varējām no viņiem mācīties. Džeza festivāls – cilvēki no Amerikas ieradās Tallinā. Kas tas bija par pasākumu! Mēs redzējām amerikāņu superzvaigznes. Tas viss bija saistīts ar Igauniju. (..) Mūsu valstu likteņi, protams, ir līdzīgi. Kādai ir gudrāki vadītāji, kādai ne tik ļoti. Ja nu kas, es neteikšu, kuram."

Klavieres palīdz aizmirst visas grūtības

Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā mūziku mīlošā ģimenē un absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju kā pianists, vēlāk turpat studējot arī kompozīciju. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā 500 dziesmu un muzikālu skaņdarbu, no kuriem daudzi ir populāri gadu desmitiem. Un tomēr maestro vislabāk jūtas, apsēžoties pie klavierēm – uzliekot rokas uz taustiņiem, viņš aizmirst par vecumu, vientulību un veselību, raksta ERR.

"Klavieres ir mans mīļākais instruments – es neesmu pārgājis uz elektroniku. Un, kad esmu kaut ko radījis, pat visvienkāršākā melodija vislabāk skan uz klavierēm. Pat bez teksta," igauņu raidorganizācija atsaucas uz paula interviju 1987. gadā TV šovā "Teleintroduction".

Jau 20 gadu vecumā talantīgais jaunietis spēlēja dažādos kolektīvos un orķestros. Piemēram, 30 gadu vecumā viņš bija diriģents, pianists, aranžētājs un komponists, sniedzot 155 koncertus gadā ar Rīgas varietē orķestri. Paulu uz savu dziesmu rakstīšanu pamudināja tas, ka vācu šlāgeri, kas bija popularitāti tajā laikā, viņam bija kļuvuši garlaicīgi.

Amerikāņu producenti teica: šis komponists ir ģēnijs

"Raimonda dziesmas mēs zinājām jau kopš bērnības. Man šķiet, ka tās ir pastāvējušas vienmēr. 15 gadu vecumā es jau dziedāju viņa grupā. Bet kopumā man šķita, ka Raimonds ir bijis vienmēr. Kad rakstīju savu albumu Amerikā un rādīju viņiem Raimonda dziesmas, producenti teica, ka šīs mūzikas autors ir ģēnijs," citēta pazīstamā dziedātāja Laima Vaikule, kura norāda, ka Pauls padara slavenu ikvienu, ar ko sadarbojas.

Pauls sadarbojies arī ar igauņu skatuves māksliniekiem – viņa dziesmas bijušas dziedātāju Annes Veski un Jāka Joalas repertuārā.

"Ar Jašu (Jāku Joalu – red.) – es un visi viņu saucām par Jašu – bija jautri. Viņam patika braukt ar auto. Un mēs tolaik sarakstījām diezgan daudz šlāgeru. Bija patiess prieks strādāt ar Jašu. Viņš bija jautrs, muzikāls un tik stilīgs tam laikam," igauņu mūziķi slavē Pauls.

ERR vēsta, ka divas Paula dziesmas – "Es izvēlos mūziku" un "Es tevi zīmēju" Jāka Joalas izpildījumā guva iespaidīgus panākumus. Abas no tām bija "zelta fondā" tajos koncertos, kas tika sniegti krievu auditorijai. Pauls uzsver, ka Joala bijis tā laika popmūzikas superzvaigzne.

Anne Veski: Kolīdz ballītē atskan Paula dziesmas, tā viss notiek

Maestro piemin arī Anni Veski, kuras repertuārā gadu desmitiem ir dziesma "Dzeltenās lapas", taču viņa augstu vērtē arī daudzas citas Paula sacerētās kompozīcijas.

"Lai arī kur pasaulē jūs dziedātu šo dziesmu, melodija ir zināma, un cilvēki dzied līdzi. Pat ja ballīte vēl nav sākusies, jūs atskaņojat šo dziesmu, un momentā viss aiziet," Veski saka par kompozīciju "Dzeltenās lapas".

Lai arī varētu domāt, ka Pauls un Veski pazīst viens otru jau gadiem un viņiem ir sena kopīga vēsture, kā izrādās, uz vienas viņi skatuves satikās vien 2012. gadā. "Dalīt skatuvi ar viņu bija liels pagodinājums, jo līdz tam biju redzējusi viņu tikai televīzijā," pauž Veski.

Pugačova un karš Ukrainā

Pēc Paula sacītā, tā sauktās "vieglās mūzikas" panākumi visbiežāk ir saistīti ar vienu dziesmu: "Ja paveicās un dziesma kļuva par hitu, tā padara zināmu ne tikai izpildītāju, bet arī autoru. Protams, tāpat bija ar Allu Pugačovu, kura padarīja pāris manas dziesmas ārkārtīgi populāras."

Kā zināms, krievu dziedātāja Pugačova pametusi dzimteni, protestējot pret Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un tagad galvenokārt uzturas Kiprā. Viņas vīrs Maksims Galkins, kurš devās prom no Krievijas kopā ar Pugačovu, tagad agresorvalstī ir pasludināts par ārvalstu aģentu.

"Pugačova ir saistīta ar visu notiekošo traģēdiju. Visiem notikumiem, kas notiek tieši tagad. Ir ļoti skumji, ka tāda superzvaigzne kā viņa… Tik populāra… Un pēkšņi to nomainīja naids, apvainojumi un tā tālāk. Kāpēc? Kā māksliniece viņa joprojām bija viens no labākajām. Strādāt ar viņu vienmēr bija patīkami. Ļoti talantīga. Viņa prata radīt dziesmas. Dziesmu rakstīšana nav tikai melodijas un teksta rakstīšana. Ir jāzina arī tas, kā šo dziesmu "pārdot" publikai. Un viņa zināja, kā to izdarīt," saka Pauls.

Igaunijas sabiedriskais medijs norāda – lai arī Paula spilgtākie karjeras notikumi lielā mērā aizsākās padomju režīmā un liela daļa viņa darbiem ir iedziedāti krievu valodā, maestro mūziku novērtē un mīl ikviens latvietis. Tiek veidoti jauni Paula dziesmu aranžējumi, un tie tiek izpildīti latviešu valodā dažādos patriotiskos pasākumos.

"Izkļūt no šīs elles… Tas bija ļoti grūti"

ERR vēsta, ka maestro, cik vien var, joprojām sadarbojas ar Latvijas Radio bigbendu, taču pēc sievas Lanas aiziešanas mūžībā 2023. gadā viņš sabiedrībā ir manāms retāk. Paulam ir meita un divas mazmeitas, taču dzīve bez sievas šķiet nepilnīga – Lana bija kopā ar viņu 60 gadus un sargāja ģimenes pavardu, izturot dažādus satricinājumus, kas mēdz būt mūziķa dzīves sastāvdaļa.

"Dzeršana bija briesmīga. Es šeit varu sevi slavēt. Izkļūt no šīs elles… Tas bija ļoti grūti. Par šo man varētu piešķirt ordeni. Es gāju garām restorānam, kurā mēs pastāvīgi dzērām. Es gāju garām un domāju – vai ieiešu iekšā, vai nē. Un tomēr es pagāju garām. Tad es biju uzvarējis. Es sevi slavēju – labs cilvēks," tā Pauls raksturo mūziķa karjeras tumšo pusi.

Vienkāršībā ir spēks

Kā norāda ERR, maestro pašironija ir saprotama, jo viņš ir pazīstams ar savu sarežģīto raksturu gan Latvijā, gan plašākā krievu pasaulē. 1988. gadā viņš devās politikā, bija kultūras ministrs, piecus gadus Valsts prezidenta padomnieks un līdz 2010. gadam arī Latvijas Saeimas deputāts. Vēlāk viņš no politikas aizgāja.

Pēc Annas Veski teiktā, Paulu var salīdzināt ar igauņu komponistu Raimondu Valgri: "Viņi abi ir džeza pianisti, kas klausījušies arī amerikāņu mūziku – tā ir savijusies ar viņu pašu izpratni par mūziku un starptautisko mūzikas kultūru. Vienlaikus melodija ir vissvarīgākā, un vārdi ir tādi, ka viņi zina, kā to visu salikt kopā. Tas viņus padara par lieliskiem komponistiem. Dažreiz šīs vienkāršās melodijas rakstīšana (..) patiesībā ir labākais veids, kā dziesmu nodot cilvēkiem. Ejiet un mēģiniet rakstīt vienkārši."

Maestro mūzika kļūs par klasiku

Laima Vaikule uzskata, ka Paula mūzika kļūs par klasiku. "Melodija nevar novecot. Dziesmas iestudējums var mainīties. Ja mūzika aizkustina jūsu sirdi, tad tā ir laba un mūžīga. Es domāju, ka zināmā mērā viņa dziesmas kļūs par klasiku."

Igauņu medijs vēsta, ka Latvijā Raimonda Paula jubileju uztver ļoti nopietni, un pērnā gada 18. novembrī Valsts prezidents viņam piešķīra Latvijas augstāko atzinību – pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, ko pirms viņa neviens mūziķis vēl nebija saņēmis.

Tāpat vasarā Rīgā, Mežaparka estrādē plānots milzīgs koncerts, kurā kori, orķestri un solisti izpildīs Paula mūziku no dziesmu svētku repertuāra līdz pat šlāgeriem. Pats Pauls gan par to nav īpašā sajūsmā un vēlas sarīkot intīmu džeza kluba vakaru.