Izzināt idejas, nevis pulcēt masas: "Konferencē par Eiropas nākotni" Latvija viena no aktīvākajām

"’tv3.lv’’ jau stāstīja – 2021. gada pavasarī Eiropas Savienībā (ES) aizsākās "’Konference par Eiropas nākotni’’. Tā ir Eiropas Parlamenta (EP), Padomes un Eiropas Komisijas (EK) kopīga iniciatīva un arī visu trīs pušu vadīts process. Katra no iestādēm ir īstenojusi aktivitātes, lai panāktu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju, ES pilsoņu, uzklausīšanu. Konference organizēta gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

Iedzīvotāji konferencē varējuši piedalīties, rīkojot savu pasākumu, piedaloties kāda cita rīkotajā pasākumā vai iesniedzot savu ideju konferences daudzvalodu portālā. Vairāk informācijas par konferenci meklē šeit.

"’tv3.lv’’ uzrunātie Latvijas novadu pārstāvji atzina – pasākumi bijuši vērtīgi, bet bez individuālas pieejas dalībnieku uzrunāšanai, iespējams, to apmeklētu vien retais, jo klasiskie komunikācijas kanāli šajā reizē īpaši labi nenostrādājuši. Tāpat grūti novērtēt, vai sasniegti iepriekš uzstādītie mērķi, jo diskusijas ar iedzīvotājiem bijušas, bet ne visi spējuši pienācīgi izprast diskusiju tematus. Kā arī nav skaidrs – kas ar iedzīvotāju idejām notiks tālāk?

Lasi vairāk: Jau gadu notiek vērienīgā "Konference par Eiropas nākotni", arī Latvijā. Nepamanījāt?

Lai noskaidrotu, cik veiksmīgas līdz šim bijušas konferences norises visā Latvijā, vai izdevies sasniegt mērķus un kas gaidāms tālāk, "’tv3.lv’’ sazinājās ar EK pārstāvniecības Latvijā informācijas un komunikācijas speciālisti Kristīni Liepiņu.

Latvija ierindojas ES aktīvāko dalībvalstu Top 10

Kā "’tv3.lv’’ informē Liepiņa, "’Konferencē par Eiropas nākotni’’ Latvijā līdz šim notikuši gandrīz simts pasākumi, kas pulcējuši dažādas iedzīvotāju grupas, nevalstiskās organizācijas, politikas veidotājus un īstenotājus, uzņēmējdarbības un citu sektoru pārstāvjus.

Statistiski Latvija šobrīd ierindojas 8. vietā starp pārējām ES dalībvalstīm, ņemot vērā iesniegto ideju, īstenoto aktivitāšu un rīkoto pasākumu skaitu. Nelielai atkāpei – līdz šim kopumā vairāk nekā 448 700 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus.

Lai pēc iespējas plašākai auditorijai būtu iespējams dalīties ar savām idejām un izteikt viedokli, ES institūcijas Latvijā aicināja iedzīvotājus iesniegt savas idejas konferences platformā. Tāpat notikusi sadarbība ar Ārlietu ministriju, Saeimu un citām valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, tostarp Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas Lauku forums, LAPAS, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Pilsoniskā alianse un citām.

Reģionos pasākumi notikuši "’Europe Direct’’ centros un vietējās bibliotēkās. Tie aptvēruši diskusijas par rīcībpolitikām, dažādu sabiedrības grupu viedokļu izzināšanu par zaļajām, digitālajām un citām tēmām. Pasākumos izskanējušo tēmu un priekšlikumu kopsavilkums kā ziņojums atrodams pie katra pasākuma.

Iedzīvotāju ideju un pasākumos izteikto priekšlikumu ievadīšana konferences platformā turpināsies līdz 20. februārim, kad sāksies nākamais cikls – ideju un priekšlikumu apkopošana.

Pasākumu mērķis – izzināt pilsoņu idejas, nevis pulcēt masas

Liepiņa paskaidro, ka pasākuma kvalitāti nosaka tas, vai visiem dalībniekiem – klātesošajiem vai tiešsaistē esošajiem – bija iespēja izteikt savu viedokli.

Latvijā klātienes pasākumos piedalījušies vidēji 15–20 dalībnieku katrā, bet hibrīdpasākumos vai tiešsaistes pasākumos – 40 un vairāk, kas ļāvis visiem izteikt savas idejas un pārdomas, kas anonimizētā veidā pēc tam apkopotas un iesniegtas kā ziņojums tālāk konferences platformā.

EK pārstāvniecība Latvijā uzver – viņuprāt, uzrunātas un iesaistītas ļoti dažādas sabiedrības grupas, sākot no senioriem līdz pat jauniešiem.

Konferences pasākumu formāti ir tādi, kas paredz ikviena dalībnieka aktīvu iesaisti un līdzdalību. Kā norāda Liepiņa, "’Konferences par Eiropas nākotni’’ mērķis nav veidot pasākumus lielām masām. Bet gan tas ir mehānisms, kā izzināt dažādu grupu, nozaru un visu ES dalībvalstu pārstāvētu iedzīvotāju viedokli par dažādām politikas jomām, apkopot iedzīvotāju idejas.

Tālāk idejas tiek apspriestas paneļdiskusijās, kurās piedalās visu dalībvalstu iedzīvotāji, bet pēc tam paneļdiskusiju lēmumus virza tālāk. Savukārt pēdējā konferences posmā iedzīvotāju idejas nokļūs pie dalībvalstu ministriem, valstu un Eiropas Parlamenta deputātiem, arodbiedrību pārstāvjiem, dažādām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumu pārstāvjiem un citiem interesentiem visā Eiropā.

Šobrīd aizvadītas divas no četrām ES dalībvalstu pilsoņu paneļdiskusijām, kurās dalību ņēma arī vairāki Latvijas iedzīvotāji, no kuriem pāris arī virzīti tālāk – dalībai plenārsēdēs. Tajās piedalās EP, EK, ES dalībvalstu parlamentu, valdību un iedzīvotāju pārstāvji, lai tālāk apspriestu idejas, kas izvirzītas Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās un daudzvalodu digitālajā platformā.

Komunikācija ar iedzīvotājiem bijusi pietiekama

"’tv3.lv’’, uzrunājot Latvijas novadus, noskaidroja – tur rīkoto konferences pasākumu dalībniekus nācies uzrunāt caur individuālu pieeju, jo oficiālā informācija, piemēram, sociālajos tīklos, uz citu fona vienkārši pazūd vai nepiesaista.

Liepiņa taujāta, caur kādiem kanāliem Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā mēģinājusi sasniegt iedzīvotājus, paskaidro – plašāka sabiedrība tika informēta, izmantojot sadarbības partneru un pasākumu līdzorganizatoru komunikācijas kanālus, sociālos medijus, apkārtrakstu, ko izplata ES māja, kā arī izplatot informāciju reģionālajiem un nacionālajiem medijiem.

Sociālajos medijos ierakstus iespējams meklēt arī pēc mirkļbirkas #NākotnePiederTev. Tiesa, ne vienmēr visi to izmantojuši, bet, kā atzīmē Liepiņa, ieskatam pasākumu dažādībā būs noderīgi.

Kopumā novērtējot komunikācijas efektivitāti, Liepiņa norāda, ka tā ir bijusi pietiekama, lai raisītu iedzīvotāju interesi izteikt idejas un piedalīties pasākumos.

Nobeigumā viņa piebilst, ka konference vēl nenoslēgsies 20. februārī kopā ar pēdējo iespēju iedzīvotājiem iesniegt savas idejas, bet gan turpinās vismaz vēl līdz vasarai. Tālākā komunikācija tiks koncentrēta uz iesniegto priekšlikumu apkopošanu un tālāko virzību politiku pilnveidošanai atbilstoši iedzīvotāju ieteikumiem u. tml. Turpmāk konferences rīkotāju loma būs informēt – kas notiek ar iedzīvotāju ieteikumiem. Un, kā "’tv3.lv’’ zināms, Latvijas reģionu iedzīvotāji jau nepacietīgi gaida rezultātus.