Jauniešu bezdarbs Latvijā aug: kāpēc un ko tas nozīmē?

Jauniešu bezdarbs aug, bet daudzi arī iekārtojas darbā

2025. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā bija reģistrēti 4 065 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir 8,5% no kopējā bezdarbnieku skaita. Salīdzinot ar 2024. gadu, jauniešu bezdarbs pieaudzis par 4,8% jeb 187 personām.

Lielākā daļa bezdarbnieku jauniešu ir sievietes (53,1%), bet vīriešu īpatsvars sasniedz 46,9%. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars šajā grupā ir 3,4%, bet personu ar invaliditāti – 4%.

Lai gan bezdarba rādītāji aug, daudzi jaunieši tomēr atrod darbu – 2025. gada 1. ceturksnī darbā iekārtojās 1 558 jaunieši, bet četru mēnešu laikā – jau 2 198.

Kur jaunieši visbiežāk zaudē darbu?

Visbiežāk jauniešu bezdarbs saistīts ar:

• pārdevēja konsultanta,
• palīgstrādnieka,
• viesmīļa,
• klientu apkalpošanas speciālista,
• noliktavas darbinieka,
• pavāra un bārmeņa profesijām.

Tas rāda, ka jauniešu nodarbinātība koncentrējas pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, kas bieži ir pirmās darba vietas jauniešiem, bet arī visvairāk pakļautas svārstībām.

No jauniešiem bezdarbniekiem:

• 39,8% ir ar vispārējo vidējo izglītību,
• 23,7% ar pamatizglītību,
• 22,6% ar profesionālo izglītību,
• 9,8% ar augstāko izglītību.

Šie dati atklāj, ka izglītība vien neatrisina nodarbinātības problēmas, ja nav praktisku prasmju un darba pieredzes, taču augstāks izglītības līmenis palielina iespējas atrast stabilāku darbu.

NEET jaunieši: risks sabiedrībai un pašiem

NEET jaunieši (tie, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu), ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. 2024. gadā Latvijā šādu jauniešu (15–24 gadi) bija 17,0 tūkstoši jeb 9,0%, kas ir augstāk nekā valsts izvirzītais mērķis (7%).

Kaut arī pēdējos gados NEET jauniešu īpatsvars samazinājās, Covid-19 pandēmijas laikā (2021. gadā) tas pieauga no 7,1% līdz 8,6%, bet kopš 2023. gada atkal audzis, sasniedzot 9,0% 2024. gadā. Tas liecina, ka pandēmijas netiešā ietekme – ierobežotā darba pieredze un prasmju trūkums – joprojām atbalsojas jauniešu dzīvē.

Vecuma grupā no 25–29 gadiem NEET īpatsvars ir vēl augstāks – 14,6%, turklāt sieviešu īpatsvars šajā grupā (17,5%) būtiski pārsniedz vīriešu (11,9%). Sievietēm biežākais iemesls darba nemeklēšanai ir personiski vai ģimenes apstākļi.

Laukos un pilsētās atšķirīgas tendences

2024. gadā NEET jauniešu īpatsvars laukos bija 9,8%, bet pilsētās – 8,7% vecuma grupā 15–24 gadi. Savukārt 25–29 gadu grupā pilsētās NEET īpatsvars bija 15,9%, bet laukos – 11,5%.

Reģionāli: Zemgales un Rīgas reģionos NEET jauniešu skaits ir samazinājies, Kurzemē, Vidzemē un Latgalē – pieaudzis.

Lai sasniegtu mērķi samazināt NEET jauniešu īpatsvaru līdz 6% 2027. gadā, Latvijā jāsamazina rādītājs par 3 procentpunktiem, kas prasa uzlabot piekļuvi profesionālajai izglītībai un darba iespējām jauniešiem.

Darbs – ne tikai alga, bet arī sabiedrībā iekļaušanās

Eksperti uzsver, ka jauniešu iesaiste darba tirgū ir būtiska ne tikai ekonomiski, bet arī sociālajai integrācijai, garīgajai veselībai un motivācijai. Jaunieši, kas nemācās un nestrādā, ilgtermiņā riskē nonākt nabadzībā, jo trūkst sociālo garantiju, prasmju un profesionālas pieredzes.