"Klikšķu mednieki" turpina muļķot tautu! Latvijā liela daļa neprot atšķirt viltus ziņas

Viltus ziņu autoriem Latvijā veicas ļoti labi, jo ievērojama daļa cilvēku neprot atšķirt viltus ziņu no patiesas, uzticamas ziņas.

Kā likums viltus ziņas uzrunā emocionāli, cenšas šokēt un vēl dažādi manipulē ar lasītāju. Liela daļa cilvēku diemžēl neatšķir viltus ziņu no patiesas. Latvijā veikta aptauja liecina, ka mazāk par pusi cilvēku uzskata, ka prot atšķirt viltus ziņas. Katrs piektais atzīst, ka ir uzķēries uz viltus ziņām, bet 11% uzskata, ka nespēj atšķirt maldinošas ziņas. Tikmēr teju trešdaļa tām nepievērš uzmanību, kas nozīmē, ka viņi nešķiro viltus un patiesās ziņas.

LNT vairums uzrunāto garāmgājēju uzskata, ka spēj atšķirt patiesu no viltus ziņas.

Andra: Ļoti viegli pateikt, kad informācija ir neīsta. Pēc avotiem skatoties, var redzēt, no kurienes nāk tā informācija, no kāda krievu medija.

Edgars: To ir grūti pateikt, grūti atšķirt. Avotus nemeklēju, tik dziļi neskatos. Virsrakstu izlasi tādu, ka liekas, kā tas var būt, bet iekšā nekā tāda nav.

Jānis: Daudzos medijos skatoties, to var redzēt. Protams, pārliecinos.

"Dedzinu šokolādi un smaka it kā es dedzinātu vecas riepas." Šāds komentārs pievienots video, kuru ievietojis kāds cilvēks pēc eksperimenta ar uguni un "Laimas" šokolādi.

"Manuprāt, ir arī citas iespējas, kā sadedzināt kalorijas," atbild "Laimas" Lineta Mikša. Viņa cenšas neuztvert pārāk nopietni šādu ziņojumu nonākšanu internetā. Speciāliste vēl piebilst, ka uzņēmuma darbinieki parasti sazinās ar šādu ziņu autoriem un noskaidro viņu motīvus, bieži tā izrādās vēlme pēc uzmanības.

"Viena daļa cilvēku, kuri vēlas iegūt kādu rezonansi, mirkļa slavu, un negatīvās ziņas ir tās, uz kurām cilvēki reaģē," uzsver Mikša.

"Laimas" pārstāve arī norāda, ka, runājot ar viltus ziņu autoriem, uzņēmuma darbinieki cenšas viltus ziņu veidotājus un izplatītājus izglītot un panākt kopēju sapratni.

Savukārt komunikāciju zinātņu doktore Olga Kazaka atzīst, ka, saņemot lielu uzmanību un daudzus klikšķus, viltus ziņu portāli pelna naudu, muļķojot cilvēkus. Tas novērots arī izmestās maizes ziņas gadījumā, to izplatīja portāls, kura nosaukums veidots, lai līdzinātos citam populāram interneta medijam.

Latvijas Universitātes docente norāda, ka viltus ziņas izskaust var tikai paši lasītāji. Jau agrā vecumā jāmācās medijpratība jeb spēja kritiski izvērtēt izlasīto medijos. "Ir svarīgi tiešām runāt arī skolas laikā, tajā brīdī, kad bērnam tiek iedots viedtālrunis, un tas notiek ļoti agrā vecumā," komentē "A.W. Olsen & partners" komunikāciju aģentūras pārstāve Olga Kazaka.

Jāatgādina, ka dalīšanās ar viltus ziņu var tikt kvalificēta kā neslavas celšana, par to ir paredzēta atbildība – piespiedu darbs vai 60 minimālās darba algas, kas ir 22 800 eiro. Tāpēc vien, pirms dalīties ar kādu šokējošu ziņu, vislabāk pārliecināties par tās patiesumu, to visvienkāršāk izdarīt, sameklējot ziņas sākotnējo avotu.