Ko darīt ar Zinātņu akadēmijas ēku? Eksperti uzskata, ka visperspektīvāk to būtu pārveidot par viesnīcu

Zinātņu akadēmijas ēka tika uzbūvēta pagājušā gadsimta 50 gados un tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Tā sākotnēji bija plānota kā viesnīca un kopmītne no laukiem iebraukušajiem kolhozniekiem.

Par Staļina dzimšanas dienas torti dēvētais nams darba ļaužu vajadzībām gan tā arī nekalpoja. Staļins nomira, un ēka pēc celtniecības pabeigšanas tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Pēc neatkarības atgūšanas tā pārgāja Latvijas Zinātņu akadēmijas valdījumā, un daļa telpu tika iznomātas. Nesen veiktā auditā gan secināts, ka akadēmiķi īpašumu varētu izmantot lietderīgāk.

"Ir acīm redzami, ka akadēmija pati izmanto mazāk nekā trešdaļu šīs ēkas, līdz ar to ir aktualizējušies jautājumi par to, cik ļoti šīs telpas atbilst Latvijas Zinātņu akadēmijas funkcijām," stāsta IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Lapiniece.

Pirms diviem gadiem IZM šo jautājumu jau aktualizēja un pauda gatavību celtni nodot Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), ja vietā tiktu piedāvātas modernai Latvijas zinātnei atbilstošas telpas.

"Tādas, kas arī derētu pēc platības Latvijas Zinātņu akadēmijai, nu tajā brīdī VNĪ nebija atraduši tādas telpas un izskatījās, ka arī nelabprāt izturējās pret to, lai pārņemtu šo ēku kā tādu. Bet nu acīmredzot šobrīd šis jautājums būs jāvērtē atkārtoti, ministrijai būs jāvēršas Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, vai viņi būtu gatavi pārņemt šo ēku un atrast tai kādu labāku lietojumu," saka IZM pārstāve.

Ekspertu vērtējumā Zinātņu akadēmijas ēkā visperspektīvāk būtu izveidot viesnīcu.

"Pieļauju, ka tieši tas plānojums būtu salīdzinoši viegli atjaunojams kā viesnīcai, otrkārt, mēs zinām, ka tur ir zāle, tur ir pietiekami liela, interesanta zāle, kas jau ir tā kā daļēji atjaunota, kurā varētu notikt konferences vai kongresi. Un pie kam tieši tas novietojums – apkārtnē nav lielu ēku, tātad mēs redzam, tas skats, ja nemaldos tur kādā 17. stāvā, ir skatu laukums, tas skats, kas paveras no turienes, ir pietiekami efektīvs. Un blakus esošais centrāltirgus, kas varētu ārzemniekus interesēt," domā "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.

Tikmēr Zinātņu akadēmijas vadība par pārcelšanos negrib ne dzirdēt. Iestādes vadītājs TV3 Ziņām komentāru sniedza īsziņā un runas par ēkas neefektīvu izmantošanu saista ar Jura Millera interesēm. Kā zināms, abas puses tiesājas par koncertzāli "Rīga".

"Vienīgais, kas jums jāzina no audita slēdzieniem, ir tas, ka auditori rosināja izvērtēt LZA ēkas uzturēšanas grūtības, bet ne ar vienu vārdu audits nerosina ēku atdot, atstāt vai pārcelties, un mēs arī to negrasāmies darīt. (..) Lūdzu, mani netraucēt!" sacīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Jāpiebilst, ka Rīgas "Kolhoznieku namam" līdzīgas ēkas padomju gados uzbūvētās arī citviet, tostarp arī Polijas galvaspilsētā Varšavā. Pirms diviem gadiem politiķi sprieda par iespēju šo PSRS "dāvanu" nojaukt.