Lai arī olimpiskās spēles Siguldā nenotiks, valdību aicina atrast vairākus miljonus eiro trases modernizācijai

Siguldas kamaniņu un bobsleja trases pārbūves darbi olimpisko spēļu pielāgošanai būtu bijuši jāsāk jau nākamgad. Tagad zinot, ka olimpiskās spēles 2026.gadā Stokholmā un Siguldā nenotiks, trases direktors un pašvaldība ļoti cer – valsts vienalga atradīs vairākus miljonus eiro starta ēkas, atsevišķu virāžu un finiša pārbūvei, neatliks modernizāciju un nepārtrauks Vācijas inženieru jau uzsāktos aprēķinu darbus par trases pielāgošanu četrvietīgajiem bobiem.

"Ja Stokholma būtu vinnējusi, mums bija gatavs jau darba plāns, grafiks pa gadiem, kā mēs strādātu. Ir jāturpina šī iešana uz priekšu bez pauzēm, bez apstāšanās. Jā, minimizējot, ar jaunām domām uzlabojot, bet apstāšanās nedrīkst būt.  Mums ir jāpabeidz iesāktie projektēšanas darbi par trases pārbūvi," saka Siguldas kamaniņu un bobsleja trases direktors Dainis Dukurs.

Siguldas trases pārbūve ļautu piesaistīt augstāka līmeņa sacensības, treniņos vēl vairāk starptautisko sportistu komandas, kas jau šobrīd tērējot divus miljonus eiro gadā par trases izmantošanu un uzturēšanos Siguldā.

"Mēs varam noteikti nopelnīt vairāk ar šo infrastruktūru, to pielāgojot mūsdienīgākām tehnoloģijām. Mēs varam ar šo investīciju valstu konkurencē būt labākie, visspēcīgākie tieši trases infrastruktūra un visa kompleksa piedāvājumā visai pasaulei," saka Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Izglītības un zinātnes ministrija kā Siguldas kamaniņu un bobsleja trases īpašnieks apzinās rekonstrukcijas nepieciešamību un pieļauj iespēju sekot tam pārbūves plānam, kāds būtu bijis iecerēts olimpisko spēļu norises gadījumā: "Siguldas trase kalpo jau vairāk nekā 30 gadu un tai ir nepieciešama rekonstrukcija neatkarīgi no tā, ka 2026. gadā te nenotiks lielais starptautiskais pasākums. Šā gada oktobrī ministrija plāno valdībai iesniegt nepieciešamos aprēķinus par rekonstrukcijas izmaksām."

Atklāts ir jautājums, ko Siguldas pašvaldība tagad darīs ar tiem pieciem hektāriem zemes, ko tā par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro vēl nesen iegādājās no luterāņu baznīcas cerībā šeit būvēt olimpisko ciematu.

Tuvākā gada vai pusotra laikā Zviedrija paziņos, vai kopā ar Siguldu kandidēs nu jau uz aiznākamo olimpisko spēļu rīkošanu 2030. gadā. Ja zviedri pateiks nē, tad pašvaldība salīdzinoši drīz izsludinās metu konkursu par labāko ideju, kā citādiem mērķiem attīstīt zemes gabalu.

"Tad jau pēc šī rezultāta par labāko tehnisko projektu mēs varam sludināt konkursu uz privātā kapitāla piesaisti, kurš privātais kapitāls ir gatavs iegādāties šo zemi, lai īstenotu šādu tehniskā projekta realizāciju, kas kalpo dzīvojamā fonda palielināšanai," saka Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

"To zemi, ko pašvaldība nopirka olimpiskajām spēlēm, labi, ja viņi attīstītu kā mājas jaunajām ģimenēm ar bērniem. Tā kā mēs paši tagad meklējam jaunu dzīvesvietu, mēs būtu ieinteresēti," domā Siguldas iedzīvotāja Ieva.

"To visu īpašumu vajadzētu veidotu mūsu pašu iedzīvotājiem, piemēram, bērnudārzus, jo mums uz bērnudārziem ir lielas rindas. Daudzi mazie netiek bērnudārzos. Daudzdzīvokļu mājas, jo tā kā Siguldā iedzīvotāju skaits visu laiku palielinās brīvo dzīvokļu nav tik daudz, tāpēc cenas kāpj uz augšu. To vajadzētu izmantot mums pašiem," norāda Siguldas iedzīvotājs Mareks.

Siguldieši arī atzīst – pat ja olimpiskās spēlēs nebūs, tomēr pašvaldības spēja tikt līdz Starptautiskās olimpiskās komitejas izvērtējumam devusi entuziasma uzrāvienu citiem attīstības plāniem novadā.