Latvija vairs neizsniedz jaunas vīzas Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem – kas mainīsies?

Pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija ātri kļuva par drošu vietu mediju darbiniekiem, kuri bēga no Krievijas cenzūras. Rīgā darbojas vairāki nozīmīgi mediji, tostarp "Novaya Gazete Europa", BBC Krievijas redakcija, "Current Time", "Radio Liberty" un "Meduza", un kopumā valstī uzturas ap 290 žurnālistu no Krievijas.

Sīle uzsver, ka jaunais lēmums neattiecas uz tiem, kuri jau dzīvo Latvijā: "Tas neietekmēs tos, kuri jau ir šeit un kuriem ir uzturēšanās atļaujas. Viņi varēs turpināt darbu un pagarināt dokumentus."

Turklāt pēc pieciem gadiem viņiem ir iespēja pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanos un pat pilsonību.

Kāpēc lēmums pieņemts?

Precīzs iemesls nav publiski skaidrots, taču tiek minēti gan drošības, gan administratīvie iemesli. "Mēs nezinām drošības dienestu argumentus, bet ir redzams, ka šie lēmumi arvien vairāk saistīti ar karu un politisko situāciju," saka Sīle.

Viņa piebilst, ka daļa politiķu un sabiedrības līdz galam nesaprot žurnālistu darba specifiku: "Daudzi domā, ka, piešķirot uzturēšanās atļauju, var "nopirkt" lojalitāti. Bet žurnālisti strādā tieši pretēji – viņi uzdod neērtus jautājumus."

Viens no iespējamajiem iemesliem – atsevišķu žurnālistu braucieni uz Krieviju.

Tomēr Sīle uzsver, ka situācija ir sarežģītāka: "Ne visi, kas brauc uz Krieviju, ir drauds. Dažkārt tie ir ģimenes vai medicīnas jautājumi."

Vienlaikus drošības dienestiem katrs šāds gadījums tiek uzskatīts par riska signālu.

Nākotne neskaidra

Žurnālistiem Latvijā pieejami vairāki juridiskie ceļi, taču neviens nav ideāls:

• humānā vīza – ļauj uzturēties, bet ne strādāt;
• darba vīza – piesaistīta konkrētam darba devējam;
• "Zilā karte" – nepieciešama salīdzinoši augsta alga;
• patvērums – nodrošina aizsardzību, bet liedz atgriezties Krievijā.

"Nav ideāla risinājuma. Katram ir savi plusi un mīnusi," atzīst Sīle.

Arvien vairāk žurnālistu izvēlas lūgt politisko patvērumu. Šobrīd lēmuma pieņemšana aizņem ap sešiem mēnešiem.

Šis statuss nodrošina lielāku sociālo aizsardzību, taču tam ir būtisks mīnuss: "Tas nozīmē pilnīgu aizliegumu atgriezties Krievijā – pat ārkārtas situācijās," norāda Sīle. Tieši šis aspekts daudziem ir psiholoģiski visgrūtākais.

Lai arī jaunu žurnālistu uzņemšana faktiski apstājusies, esošajai kopienai atbalsts turpinās. Sīle uzsver: "Daļa sabiedrības joprojām ir atbalstoša, un mūsu darbs turpinās."

Vienlaikus viņa brīdina – ilgtermiņā daudz kas būs atkarīgs no politiskās situācijas Eiropā un kara attīstības.