Uz saturu

Latvijai pietrūkst naudas, lai sekmīgi apkarotu naudas atmazgāšanu

Ikgadējā ASV valdības ziņojumā Latvija ir nosaukta par reģionālo finanšu centru. Diemžēl tam ir arī sava ēnas puse – nelikumīgas naudas legalizēšana. Lai to apkarotu, nepieciešami kvalificēti speciālisti, taču atalgojuma dēļ viņus ir grūti piesaistīt strādāt valsts darbā. Saeimā deputāti meklēja veidus, kā palielināt finansējumu netīrās naudas apkarošanai.

2018. gada 10. janvārī 19:01

Saeimas deputāti atzīst, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, šobrīd ir viena no prioritātēm. Lai gan daudzi soļi jau gadu laikā ir sperti, lai stiprinātu vietējo finanšu sektoru, arī noziedznieki kļuvuši gudrāki. Shēmas kļūst aizvien mazākas un ātrākas, tādēļ arī grūtāk izsekojamas. Savukārt algot tādus speciālistus, kas finanšu shēmotājus prastu ātri atkost, valsts institūcijām nav pa kabatai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Šī ir tāda nozare, kur neviena augstākā mācību iestāde speciālistus negatavo. Tas lielā mērā ir ne tikai pašmācības ceļā, bet arī citiem kolēģiem ir jāapmāca, un līdz ar to mums ir lielas problēmas par tādu atalgojumu sameklēt cilvēkus," norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Lai naudas atmazgāšanas shēmu apkarošana veiktos sekmīgāk, no 1. janvāra spēkā stājās jauni noteikumi. Valdības pieņemtie noteikumi nosaka, ka puse no gada laikā konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divi miljoni eiro, tiks novirzīti Tieslietu ministrijas īpaši izveidotajā fondā. Šo naudu tērēs, apkarojot finanšu un ekonomiskos noziegumus, kā arī atbalstot smagos noziegumos cietušos.

Noziegumu dēļ cietēji visbiežāk ir bankas un konkrētas valstis. "Cietēji jau ir tur, kur nauda tiek nozagta, jo mēs runājam par nelegāliem līdzekļiem. Bieži vien Latvijas bankas kļūst par zināmiem vidutājiem un pie reizes arī cietējiem, ja viņi neievēro šīs te starptautiskās sankcijas, kas ir noteiktas varbūt pret kādu personu vai attiecīgi valsti, tomēr darījums tiek cauri vai kā savādāk. Viņi no tā cieš, tiek sodīti no finanšu uzraugiem. Bet cietēja parasti ir tā valsts, no kuras nauda tiek izkrāpta," saka Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šobrīd plānots izveidot jaunas darba grupas Valsts policijā, koncentrēties uz klientu izpēti un personāla apmācību bankās, kā arī mainīt sankciju likumus. Pārējie lēmumi gan plašākai sabiedrībai tikšot atklāti vēlāk, tos patlaban aizsargājot Eiropas Padomes konfidencialitātes prasības.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm