Latvijas lauku tūrisma asociācijas vadītāja iebilst pret pašvaldību iesaistīšanos biznesā
Lauku tūrisma asociācija nosoda tās pašvaldības, kas iesaistījušās tūrisma maksas pakalpojumu sniegšanā, piemēram, sniedz viesnīcu pakalpojumus vai dažāda atpūtas inventāra nomu.
To visu spējot nodrošināt privātie uzņēmēji, bet pašvaldības viņiem radot neveselīgu konkurenci.
Daļa pašvaldību "iznīcina" privāto uzņēmējdarbību reģionos – tik skarbi piektdien raidījumā "900 sekundes" izteicās Latvijas lauku tūrisma asociācijas vadītāja. Uzņēmējiem tiekot radīta nesamērīga konkurence, jo, kamēr viņiem tūrisma un atpūtas infrastruktūras uzturēšanā jāiegulda sava nauda vai jāņem kredīti, pašvaldības iegulda nodokļos iekasētos līdzekļus.
Sniedz viesnīcu pakalpojumus, gidu, velosipēdu īri, laivu īri. Prātam neaptveramu plašu loku ar pakalpojumiem. Konkurē ar kāzu un bēru telpu izīrēšanu. Lauku tūrisma uzņēmējam tas nav liels ienākums, bet viņi cīnās, lai izdzīvotu.
Baidoties no atriebības, neviens uzņēmējs, kas konkurencē cieš no savas pašvaldības, intervijai televīzijas kameras priekšā gan nepiekrita, tāpēc viņu viedokli pauž lauku tūrisma asociācija.
"Faktiski iznīdējot šos dažus uzņēmējus, kas īpaši tālajos reģionos ir atlikuši, liedzot atbalstu – gluži otrādi – konkurējot ar uzņēmējiem. Šī ir ļoti smaga tēma, un konkurē, neskatoties uz mūsu esošo likumdošanu, kurā ir skaidri noteikts, ka tikai tad, ja uzņēmējs nevar sniegt šos pakalpojumus, pašvaldība var nākt iekšā tirgū," turpina Ziemele.
Arī Konkurences padome uzskata, ka pašvaldībām nav jānodarbojas ar viesnīcu biznesu, laivu nomu, velo nomu, sabiedrisko ēdināšanu, maksas gidu pakalpojumu sniegšanu. Turklāt padomei ir bažas, ka pašvaldības varētu neievērot konkurences neitralitātes principus – proti, lai šīm maksas pakalpojumu sniedzošajām pašvaldību kapitālsabiedrībām, struktūrvienībām netiktu dotas kādas priekšrocības.
Šajā situācijā tā aina nav tik iepriecinoša, jo, iespējams, telpas tiek nodotas bezmaksas lietošanā vai tiek piešķirtas citas tiesības vai naudas līdzekļi, kas tiek piešķirti un ieguldīti šajās sabiedrībās, un rada iespējas sniegt pakalpojumu lētāk. Tas vēl vairāk pasliktina vietējās uzņēmējdarbības iespējas.
Konkurences padome var sniegt atzinumu, viedokli, bet neko vairāk nevar izdarīt. Padome aicina uzņēmējus sūdzēties par pašvaldībām to uzraugošajā Reģionālās attīstības ministrijā. Taču trauksmes cēlēja – Lauku tūrisma asociācija – jau mēģinājusi panākt reakciju arī vēl no Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības ministrijām. Bez rezultātiem. Esot bijusi tikai atrakstīšanās. Neko vairāk nevar izdarīt arī Valsts kontrole, kas jau iepriekš atsevišķām pašvaldībām pārmetusi iesaistīšanos maksas pakalpojumu sniegšanā, kas radot neveselīgu konkurenci privātajiem uzņēmējiem.
Pašvaldība rīkojas ar publiskajiem līdzekļiem, iedzīvotāju naudu, līdz ar to viņiem ir jābūt pietiekami atbildīgiem pret saviem iedzīvotājiem – mēs jūsu naudu tērēsim, lai pirktu laivu. Ir jābūt lielam pamatojumam, kāpēc publiskos līdzekļus būtu jānovirza viena vai otra pakalpojuma sniegšanai.
Turklāt līdz ar biznesa inventāra nopirkšanu vai infrastruktūras uzturēšanu, pašvaldībai paliek mazāk naudas, ko tā reāli spētu novirzīt, piemēram, iedzīvotāju sociālās palīdzības sniegšanā, kas tieši būtu pašvaldības autonomā funkcija. Tāpat pašvaldības īsti simtprocentīgi nepilda tām uzlikto pienākumu veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību.
Pašvaldības, ar kurām Latvijas Lauku tūrisma asociācija nav apmierināta, ir Lubāna, Krāslava, Ventspils, Rēzekne, Sigulda, Burtnieki, Malnava un citas. Daļa šo LNT Ziņu uzrunāto pašvaldību tajā visā problēmu nesaskata. Piemēram, Ventspils dome skaidro – laikā, kad pašvaldība radīja viesnīcu un kempingu, privātie uzņēmēji neesot spējuši piedāvāt naktsmājas ar tik lielu gultas vietu skaitu.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, tūrisma nozares kurators Didzis Ošenieks norāda, ka Lauku tūrisma asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sniegusi nekompetentu viedokli par situāciju Ventspilī, komentējot, ka Ventspils pašvaldība iesaistās tūrisma biznesā un traucē vietējiem komersantiem, sastādot lielu konkurenci un mazinot iespējas nopelnīt.
Tūrisma nozare ir viena no vadošajām jomām Ventspils pilsētas attīstības plānā 2014.- 2020. gadam. Ventspils pilsēta ir atpazīstams tūrisma galamērķis gan Latvijā, gan arī ārvalstīs un ar katru gadu pie-aug arī ārvalstu tūristu skaits.
Pašvaldībai uzsākot attīstīt tūrisma nozari un pilsētas infrastruktūru, radās nepieciešamība pēc stabila un augstas kvalitātes naktsmītņu piedāvājuma, ņemot vērā, ka tajā laikā privātā sektora komersantiem nebija iespējams nodrošināt gultas vietas pietiekamā daudzumā, kā arī uzņemties apjomīgas investīciju saistības, lai ieguldītu jaunas un augstas klases naktsmītnes izbūvē.
Piejūras kempings tika dibināts 2001. gadā, laikā, kad Ventspilī vēl nebija pietiekams naktsmītņu piedāvājums, lai pilsētas viesiem nodrošinātu kvalitatīvas nakšņošanas iespējas. Kapitālsabiedrība PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts", pēc pašvaldības iniciatīvas, uzņēmās izveidot augstas kvalitātes atpūtas vietu tūristiem. Piejūras kempinga pakalpojuma cenas netiek dotētas, un tās nebūt negatīvi neietekmē naktsmītņu cenu politiku pilsētā. Salīdzinot ar citiem izmitināšanas uzņēmumiem, cenas ir pietiekami augstas, lai apgalvotu, ka kempinga pakalpojumi kādā mērā ietekmē citu uzņēmēju biznesu.
Piejūras kempingu un Olimpiskā centra viesnīcu, neuztur pašvaldība, bet tās atrodas kapitālsabiedrību pārvaldībā, kas nozīmē, ka naktsmītņu komercdarbība ir nesaistīta ar pašvaldības budžetu un tās strādā veicot patstāvīgu uzņēmējdarbību.
Jāpiemin, ka arī Olimpiskā centra viesnīca nav klasiska tūristu viesnīca, kas sniedz pakalpojumus pilsētas viesiem. Viesnīcas darbības specifiska ir balstīta uz piesaisti sporta centra bāzei un nometņu vajadzībām, lai spētu vienlaicīgi uzņemt un izmitināt atbilstošu daudzumu sportistu grupu, kas ierodas uz nozares pasākumiem vai treniņnometnēm.
Pilsētai ir liels potenciāls attīstīt arī darījuma tūrismu, kā arī jaunās mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju projekta realizācija dos papildu tūrisma plūsmas paaugstināšanos. Neskatoties uz to ka šobrīd Ventspilī pieejamas 2433 gultas vietas, no kurām tikai 12 % pieder Piejūras kempingam un Olimpiskā centra viesnīcai, vēljoprojām saglabājas tendence, kas norāda uz nepietiekamu naktsmītņu skaitu, lai vienlaikus spētu nodrošināt augstas klases servisu lielai tūristu plūsmai.
Pašvaldība 4 gadu laikā, uzrunājusi gan vietējos, gan ārvalstu privātos komersantus, kopumā 60, piedāvājot iespēju Ventspilī uzbūvēt 4 zvaigžņu viesnīcu, nodrošinot pilsētas viesiem augstas kvalitātes nakšņošanas iespējas.
Ventspils pašvaldības vadība regulāri tiekas ar uzņēmējiem, lai uzklausītu viņu viedokli un veidotu kopīgu sadarbību par nepieciešamajiem uzlabojumiem tūrisma nozarē.
Jānorāda, ka tieši šobrīd Ventspilī atklāti redzamas uzņēmējdarbības iespējas, kā, piemēram, pateicoties Ventspils pašvaldības izsludinātajam "Tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu jomas komersantu projektu līdzfinansēšanas konkursam", kas Ventspilī reģistrētajiem ar tūrismu saistītajiem pakalpojumu jomas uzņēmējiem, konkursa kārtībā sniedz līdzfinansējumu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Līdzfinansēšanas projekta ietvaros veiksmīgi izveidots jauns privātais tūrisma produkts – tūristu vilcieniņš, kas piecu mēnešu laikā, no privāta komersanta sapņa ir īstenojies un pilsēta ir ieguvusi vērtīgu tūrisma jomas pienesumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
