Lauksaimnieki satraucas, – mitrais rudens varētu būt nodarījis lielu kaitējumu ziemas sējumiem

Gundara Liepas saimniecība atrodas Zemgalē, Ozolnieku novadā. Rudenī apsētos laukus šodien klāj plāna sniega kārta, tomēr ar bažām viņš vēro tumšos padebešus, kas tuvākajās dienās atkal sola slapjdraņķi un lietu, kas nozīmē, ka zemākās vietas atkal mirks ūdenī.

"Šobrīd zaudējumi ir līdzīgi kā pavasarī pēc plūdiem, peļķu vietas, grāvji ir pilni ar ūdeni, meliorācijas sistēmas ir pilnas, ūdens paliek uz laukiem. Tur, kur ūdens ilgāk pastāv – nedēļa, 10 dienas -, skaita, ka tā vieta ir izslīkusi un pavasarī būs jāpārsēj," stāsta lauksaimnieks.

Viss rudens zemniekiem bijis ļoti grūts – lauku malās esošās upes visu laiku ir pilnas ar ūdeni. Latvijas lauku konsultāciju centrs (LLKC) apsekojis ziemas kviešu, rudzu un ziemas rapša sējumus visā Latvijā, situācija nav iepriecinoša.

"Zemgalē lauki ir pārmitri, Vidzemē ir izslīkuši pleķi, Latgalē lielākā daļa platību nav apsēts, salīdzinot ar to, kā tiek apsēts parasti," norāda LLKC augkopības konsultante Laura Kirsanova.

Mitrums gan nav vienīgais bieds. Ar bažām sagaida salu, kā dēļ 2012. gadā aizgāja postā teju visa ziemāju raža. "Kailsals ir visbīstamākais, pietiek ar to, ka ir -15 līdz -18 grādi, stiprāks vējš, un tad var arī nosaldēt," teic Gundars Liepa.

Daudzi zemnieki jau gatavojas, ka laikapstākļi nebūs viņu pusē un ziemāju vietā būs jāsēj vasarāji. Baidoties, ka sēklas materiāla visiem var nepietikt, sēklas tiek gādātas jau tagad. "Būs problemātiski pavasarī tikt pie vasarāju sēklas, jāsāk jau laikus domāt par tās sagādāšanu," apliecina LLKC pārstāve.

Atgādinām, ka pamatīgus zaudējumus Latvijas zemnieki cieta jau šovasar, kad plūdos gāja bojā liela daļa ražas. Zaudējumu kompensēšanai valdība piešķīra 15 miljonus eiro.