Lauksaimniekus nepatīkami pārsteidz ekonomistu izteikumi par kara ietekmi uz nozari
Latvijas lauksaimniekus nepatīkami pārsteiguši dažu Latvijas ekonomistu izteikumi par Ukrainas kara ietekmi uz lauksaimniecības nozari, piemēram, norādot uz graudkopības sektora augšupeju, lai gan dažu mēnešu cenu šķēres vispārināt uz gada ietekmi ir nepārdomāti, pauda "Zemnieku saeimā".
"Kāda augšupeja šobrīd var būt, ja šī gada raža, kas rudenī iesēta, šobrīd mostas no ziemas miega, un tikai vietām saņēmusi pirmo piebarojumu ar vismaz trīs reizes dārgākiem slāpekļa minerālmēsliem? Par augšupeju varēsim runāt tikai tad, kad raža izaugs, to izdosies novākt, proti, būs attiecīgajā brīdī pieejami lieli degvielas apjomi, izžāvēta būs fiziski un finansiāli pieejama dabasgāze, nogādāta ostās vai graudu pārstrādes uzņēmumos – uz Latviju būs atgriezušies dzelzceļa vagoni, ar kuriem ražu nogādāt ostā un saņemta samaksa."
"Zemnieku saeimā" norāda – lauksaimnieki cer, ka laika apstākļi šogad iegrozīsies īpaši labvēlīgi un izdosies novākt rekordražas. Tad par augšupeju – korektāk peļņu – varēs priecāties arī tie daudzie zemnieki, kuri nebūs varējuši atļauties nopirkt visu labai ražai nepieciešamo mēslojumu.
Biedrībā atgādina – ikviena graudu vai kartupeļu tonna, ko izaudzē, arī prasa savu barību – slāpekli, fosforu un kāliju. Ja to nebaro, augi paņem no augsnes tik, cik tur var atrast, parasti ap 2-3 tonnu graudu ieguvei. Augu ēdiens kļuvis ļoti dārgs jau pirms kara Ukrainā – pērnā gada nogalē, bet karš to vēl pāris reizes sadārdzināja.
Komentējot atsevišķu ekonomistu teikto par graudu augsto pārdošanas cenu, "Zemnieku saeimā" vērš uzmanību, ka graudus var pārdot, pirms tie ir izauguši, var fiksēt biržas cenu. Lauksaimnieki to dara, tiesa pamazām – kamēr vēl ziemāji zem sniega, tiek pārdoti ne vairāk par 30-40% no potenciālās šā gada ražas. Ja ziemāji būs labi pārziemojuši, aprīļa beigās varēs pārdot vēl kādus 10-30% no potenciālā ievākuma. Pārējo varēs pārdot tikai tad, kad viss ir izaudzis un raža novākta, jo Latvijas klimatiskajos apstākļos zemnieks plāno vienu, bet laika apstākļi ievieš korekciju līdz pat 50 %.
"Zemnieku saeimā" uzsver, ka banku pārstāvjiem, ja vien viņi strādā ar lauksaimniekiem, šīs tirgus īpatnības bija jāzina. "Tikpat labi, kā apgrozāmo līdzekļu kredītu pieprasīšanu sezonas ietvaros, nevis krājumu veidošanu gada garumā – šādu investīciju līdz šim bankas ne īpaši akceptēja," atgādina biedrībā.
Komentējot izteikumus par piena cenām, biedrībā vērsa uzmanību – lai pienu saražotu, govis ir atbilstoši jābaro, un spēkbarības cenas pieaugums ir vairākkārtējs. Šīs sezonas pašu ražotā rupjā lopbarība – siens un skābsiens būs ļoti dārga, jo to mēslos ar dārgu mēslojumu, un gatavota traktoros, lejot dārgu dīzeļdegvielu.
"Lai izslauktu šo, par "lielo" cenu pārdodamo pienu, ir jāmaksā par dārgo elektrību. Augušas visas ražošanas izmaksas, un šis process nav apturams – tāpēc gada sākumā spriest par kādām izredzētajām nozarēm, kurām vēl nav prognozējams pat pusgada rezultāts, var liecināt par paviršu attieksmi pret lauksaimniecību kopumā," noslēdz "Zemnieku saeimā".
Jau ziņots, ka Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti 6. martā pauduši, ka mežsaimniecībā, piena lopkopībā un graudkopībā strādājošajiem uzņēmumiem Ukrainas kara izraisītā krīze nesusi nevis lejupslīdi, bet augšupeju. Piemēram, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra – kara ietekmē ievērojami pieaugušas arī graudu cenas. Tāpat cena pasaules tirgos ārkārtīgi augstā līmenī ir atsevišķiem piena produktiem, piemēram, piena pulverim un sviestam. Savukārt Latvijā ir ļoti augstas svaigpiena cenas.
Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece Latvijas Radio stāstīja, ka Latvijas ražotājiem ir iespēja aizvietot Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas daļas Eiropas tirgos, uz kuriem šīs trīs valstis šobrīd aktīvi neeksportē, attiecīgās jomas ir pārtika, pārtikas ražošana, arī lauksaimniecība, koksnes produkti un arī tekstila izstrādājumu ražošana.
"Zemnieku saeima" apvieno vairāk kā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares un apsaimnieko vairāk kā 662 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk kā 6000 darbinieku. Tās darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un Eiropas Savienības līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
