Levits: Austrumeiropas valstīm ir vienots redzējums nepieciešamībā panākt lielāku NATO klātbūtni

Politiķis atzīmēja, ka sanāksmē Baltijas valstis, Polija, Slovākija, Čehija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija pārrunāja NATO stiprināšanu Austrumu flanga valstīs, lai dotu skaidru signālu Krievijai, ka alianse ir gatava aizstāvēt jebkuru NATO dalībvalsti un jebkuru NATO teritorijas kvadrātcollu, kā to saka ASV prezidents Džo Baidens.

Savukārt Kariņš atzīmēja, ka pēdējā laikā ir ticies ar 16 NATO valstu vadītājiem un runājis par to, kādā veidā stiprināt Austrumu flangu. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas gadījumā tas sākas ar mums pašiem.

Viņš norādīja, ka Latvija ir lēmusi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Šogad lemts palielināt aizsardzības 2022.gada budžetu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro un tas tiks turpināts arī nākamajos gados.

"Stiprinot sevi, mēs esam aicinājuši arī mūsu sabiedrotos stiprināt savas pozīcijas Latvijā. Šis darbs notiek ne tikai vārdos vai ideju līmenī. Valsts pēc valsts Latvijā ir skaitliski un tehniski palielinājusi savas spējas. Dānija papildus ir atsūtījusi veselu bataljonu, savukārt Spānija sūta uz valsti gaisa aizsardzības spējas, kuras mums iztrūkst," sacīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka darbs, kas tiek ieguldīts, gūst zināmus panākumus pat pirms gaidāmā NATO samita Madridē, kas notiks jūnija beigās. Kariņa ieskatā, tas parāda, ka Latvija kā valsts koordinēti strādā, iegulda savās spējās. Tāpat Latvijai ir spēcīgi sabiedrotie, kuri ir gatavi ieguldīt valsts spējās. Kariņš atzīmēja, ka viss NATO Austrumu flangs tiks un arī jau tiek stiprināts.