LIAA: Pieaug Baltkrievijas uzņēmēju interese par iespēju izmantot Latviju savas uzņēmējdarbības attīstībai

Viņš atzina, ka ar Baltkrievijas uzņēmējiem LIAA ir sadarbojusies arī iepriekš, palīdzot nokārtot tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, sniedzot konsultācijas un reālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. "Šobrīd Baltkrievijas uzņēmēju interese par iespēju izmantot Latviju kā kaimiņos esošu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, savas uzņēmējdarbības attīstībai pieaug. Mēs esam ieinteresēti, lai mums kaimiņos būtu droša, stabila un ekonomiski attīstīta Baltkrievija, kas stiprinās arī Latvijas ekonomisko labklājību," uzsvēra Rožkalns.

Viņš teica, ka LIAA no savas puses ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību. Iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai ES Zilās kartes jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem. Arī citos gadījumos LIAA aicina Baltkrievijas uzņēmējus sazināties ar to, lai tie saņemtu konsultāciju par tām iespējām, ko var piedāvāt Latvija.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns

"Cilvēki Latvijā ļoti labi saprot emocijas, kuras šobrīd mutuļo Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās. Pirms 30 gadiem bijām līdzīgā situācijā, vēlējāmies pēc iespējas ātrāk izrauties no vecās sistēmas un paši lemt par savu nākotni. Tobrīd Rietumu vērtības un brīvības sajūta šķita kaut kas tāls un nepieejams. Šodien redzam, ka Baltkrievija ir nobriedusi ilgi gaidītajām pārmaiņām, un Latvija ir gatava sniegt savu atbalstu un zināšanas, lai tā pēc iespējas ātrāk nostātos uz valstij nepieciešamo ekonomisko reformu ceļa."

Viņš vērsa uzmanību – lai gan Baltkrievija iedzīvotāju skaita ziņā ir četras reizes lielāka par Latviju, Latvijā ir aptuveni trīs reizes lielāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nekā kaimiņvalstī. "Tas ir apliecinājums tam, ka, dzīvojot salīdzinoši izolētajā un dažādām sankcijām pakļautajā Eirāzijas ekonomiskās savienības telpā, nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt starptautiski pieprasītus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību," pauda LIAA direktors.

Pēc viņa teiktā, politiskā nestabilitāte Baltkrievijā būtiski ietekmē arī ekonomisko situāciju. "Pēc Pasaules Bankas prognozēm, Baltkrievijā 2020. gadā sāksies ekonomiskā recesija, kura tikai daļēji ir saistīta ar Covid-19 izplatību, un šī recesija turpināsies vairākus gadus. Lai Baltkrievijas uzņēmumi un speciālisti veiksmīgāk pārvarētu šo sarežģīto periodu, aicinām daļēji vai pilnībā pārcelt savu darbību uz Latviju," mudināja Rožkalns.

Pēc viņa paustā, LIAA īpaši ieinteresēta sadarbībai ar Baltkrievijas uzņēmējiem ir Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), bioekonomikas, viedo tehnoloģiju, biomedicīnas un citu vidējo vai augsto tehnoloģiju nozarēs, tomēr, apzinoties reālo situāciju, tā ir atvērta sadarbībai arī ar cita veida uzņēmumiem.

Rožkalns atgādināja par vairākiem būtiskiem iemesliem, kādēļ baltkrieviem vērts izvēlēties Latviju kā vietu, kur attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tostarp Latvija ir integrēta nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās: ES, NATO, OECD un Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tādā veidā garantējot drošu biznesa vidi un veikto investīciju aizsardzību. Tāpat Covid-19 izplatības ziņā Latvija šobrīd ir drošākā valsts ES, kā arī Latvijā iespējams atvērt uzņēmumu vienas dienas laikā.

Rožkalns, mudinot Baltkrievijas uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju, atgādināja arī, ka saskaņā ar ES Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā 95% iedzīvotāju pārvalda vismaz vienu svešvalodu, 49% iedzīvotāju var runāt vismaz divās svešvalodās, bet 13% iedzīvotāju pārvalda vismaz trīs svešvalodas. Turklāt 44% aptaujāto iedzīvotāju svešvalodu lieto ikdienā. Aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. "Šie nosacījumi un savstarpējā kultūru izpratne Baltkrievijas uzņēmējiem ļauj daudz ērtāk pārcelt vai uzsākt savu biznesu Latvijā salīdzinājumā ar jebkuru citu ES dalībvalsti.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka otrā Latvijas lielākā pilsēta Daugavpils ar vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju atrodas vien četru stundu brauciena attālumā no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, bet līdz Rīgai, kura ir trešā lielākā pilsēta Ziemeļeiropā un lielākā Baltijas metropole, no Minskas ar automašīnu var nokļūt sešu stundu laikā. Daugavpilī tehnoloģiju jomā šobrīd jau strādā tādi uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu kā "SMD Baltic" un "Regula Baltija", kuros strādā vairāk nekā 130 darbinieku.

Tāpat Rožkalns vērsa uzmanību, ka Latvijā IKT nozarē ir vairāk nekā 6500 uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 40 000 darbinieku, un tā ir lielākā IKT uzņēmumu ekosistēma Baltijas valstīs. IKT nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 3,9 miljardi eiro, un tas veido 4,3% Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tāpat, pēc viņa paustā, Latvijā ir viens no ātrākajiem interneta darbības rādītājiem pasaulē un nav bažu, ka pieeja internetam varētu tikt ierobežota. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā jau šobrīd strādā 50 starptautiskie biznesa pakalpojumu centri, kuros kopumā ir nodarbināti 15 000 cilvēku.

Kā citas priekšrocības Baltkrievijas uzņēmējdarbībai Latvijā Rožkalns minēja, ka Latvijā IKT nozarē strādājošie uzņēmumi vidēji aug par 30% gadā, kā arī Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta augsto un vidēji augsto tehnoloģiju attīstībai – 70% jaunuzņēmumu strādā fintech jomā, turklāt šajās nozarēs strādājošajiem pieejami īpaši valsts atbalsta instrumenti. Pēc šā gada pirmā ceturkšņa datiem, Latvijā programmētāju vidējais atalgojums sasniedz 3000 eiro, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, kamēr Baltkrievijā šajā sektorā strādājošie vidēji nopelna 1683 eiro. Latvijā ir pieejama kvalitatīva izglītība svešvalodās un Latvija ir otra zaļākā valsts ES un kopējā jūras krasta līnija sasniedz 498 kilometrus.

Pēc viņa akcentētā, līdzšinējā LIAA sadarbība ar Baltkrievijas jaunuzņēmumiem – īpaši IKT nozarē – liecina, ka daudzi no šiem uzņēmumiem ir ar augstu attīstības potenciālu un mijiedarbībā ar Latvijas IKT jomā strādājošajiem uzņēmumiem spēs radīt jaunu impulsu visai nozarei. Tehnoloģiju nozares vide Latvijā ir starptautiska, un ārvalstniekiem tajā ir salīdzinoši viegli iekļauties.