Mamma negrib slimo Robi atdot aprūpes iestādē. Ģimenei ļoti nepieciešams līdzcilvēku atbalsts

Tak neziedojiet! Tas taču nav nodoklis, kurš jāmaksā obligāti. Šādam bērnam ir vajadzīga apmācīta aukle, nevis draudzene.

Kaut kur lasīju ka tam puikam esot paliativa aprūpe. Tātad, laikam jau tas zēns ir smagi slims un ilgi vairs mammai nav atlicis but kopa ar dēlu. Ļauni komenti šeit ir lieki

Vai tad par to, ka esi kādam palīdzējs, jāauro pa visu pasauli?

Gandrīz vai jādomā, ka kāds lūdz ziedojumus katru dienu, katru gadu! Pēc Jūsu komentāra tik pat labi var teikt - ko tad nenosargājāt un neapdrošinājāt savu māju, ja bija jālūdz ziedojums. Nevajag spriest par citu cilvēku, kamēr viņa kurpēs neesat ne centimetru nogājusi!

Cilvēki ziedo un aktīvi ziedo, neskatoties uz ļaunajiem komentāriem! Katrs pats izvēlēsies ko un kam

Un vēl - pati Jolanta no šīs naudas ne centu nesaņems. Viss aizies caur ziedot.lv uzreiz auklei.. Tas tiem, kuriem skauž.....

Es nebrīnos par summu, bet par viena bērna veselas psihes, drošas un mierīgas vides, galu galā - mātes uzmanības un uzmanības upurēšanu par labu otram bērnam, kaut arī slimam. Viens ir jau slims, kas notiks ar meitiņu, kādu ietekmi uz viņu atstās teju nonstopā aurojošs, sperošs, kodošs, sitošs brālis, pamperi, piespiedu nabadzība, protams, ir retorisks jautājums, ne?

Kur paliks meita, to labāk pajautā. Dēls slimības dēļ pat nesapratīs, kur viņš atrodas un ar ko.

Veselība Jolantai loterijā vinnēta? Viņa jau vairs nespēj (citādi nelūgtu palīdzību), bet dēls augs un augs lielāks.

Un šeit ir pilns raksts ar Robja problēmām, tiem, kuriem slinkums šeit video skatīties. Tur arī ir paskaidrots kāpēc Robi neņem spec skolās uc publiskās vietās šādiem bērniem.
http://nra.lv/latvija/191950-smagi-slima-puisena-matei-ir-nepieciesama-lidzcilveku-palidziba.htm

Ļoti rūpīgi izlasīju visus komentārus un arī piedāvāto materiālu ar info par Jolantas problēmu, un tomēr paliku neizpratnē, kāpēc Jolanta nav nokārtojusi visu iespējamo un bērnu uzturēšanai likumiski atvēlēto pabalstu un uzturlīdzekļu saņemšanu, t.i., ne tikai invaliditātes pabalstu un pabalstu par bērna ar invaliditāti kopšanu, transporta pabalstu, asistenta pakalpojumus, kas tagad šādiem bērniem pienākas no valsts, bet arī uzturlīdzekļu jeb alimentu piedziņu no zēna tēva, tāpat arī no mazās meitiņas tēva, jo tas, ka viņi nespēj vai negrib dzīvot kopā ar savu bērnu, neatbrīvo viņus no atbildības par saviem bērniem, un, galvenokārt, neatbrīvo no nodrošināšanas ar uzturlīdzekļiem. To Jolantai ir jāpieprasa caur tiesu, kā to dara ļoti daudzas mātes, un nevajag aizbildināties, ka viņi jau tāpat neko nemaksās. Tāpat visus šos dokumentus nokārtot Jolantai var palīdzēt kaut vai kriksis666, ja esi Jolantas draudzene nevis pati Jolanta ar otru segvārdu.

Piedod, bet atļaušos aizrādīt, ka patiešām Jolanta nav vienīgā ar smagi slimu bērnu, tāpēc nevajag tā uzreiz uzbrūkošā tonī vērsties pret komentētājiem, kuri varbūt vēlētos būt potenciālie ziedotāji Jolantas puisītim, un tieši tāpēc grib visu situāciju noskaidrot. Vienkārši cilvēki cenšas iedziļināties problēmā un to palīdzēt risināt arī ar citiem iespējamiem līdzekļiem, jo tie, kas patiešām saprot, kā jūtas Jolanta, visbiežāk paši ir šādu smagi slimu bērnu vecāki vai radinieki, tātad ne tikai pa gabalu šādus bērnus redzējuši. Piemēram, arī es savā daudzbērnu ģimenē biju spiesta rūpēties par diviem bērniem ar invaliditāti, jāatzīst, ne ar tik smagām diagnozēm, taču tas mani nebaidīja pirms 11 gadiem pieņemt vēl svešas ģimenes zīdainīti ar smagām diagnozēm, tāpēc zinu, kā tas ir, kad nāk "melnie" brīži ar histērijas lēkmēm, ar krampju lēkmēm utt. Un man par šo bērnu valsts maksā tikai ģimenes valsts pabalstu 34 euro, vēl 11 euro uzturlīdzekļiem, plus piemaksu pie ģimenes pabalsta par bērnu invalīdu, t.i., 113 euro. Pati esmu pensionāre ar ļoti mazu pensiju, taču spēju pieņemt savā audžuģimenē un aprūpēt šobrīd vēl trīs pirmsskolas vecuma bērnus, par kuriem nevēlas rūpēties viņu vecāki. Vispār jāatzīst, ka arī neesmu kārtīgi atpūtusies jau 36 gadus, jo visu laiku bez pārtraukuma manā ģimenē ir mazi bērni - izauga savējie, tad jau nāca audžubērni un mazbērni, tomēr nav pat prātā ienākusi doma lūgt tautai ziedot naudu, lai varētu atpūsties kaut vai vienu dienu gadā. Ja paliek par grūtu, izlīdzos ar saviem pieaugušajiem bērniem, kuriem esmu arī ļoti pretīmnākoša, kad jāpieskata mazos. Esmu paralēli piestrādājusi par auklīti, arī tikpat smagi slimam bērnam, kā Jolantas puisītis. Iesaku Jolantai pašai būt saprotošākai un ieklausīties komentētāju viedokļos. Visu jau nav uzreiz jāpieņem par vienīgo pareizo variantu, tomēr varbūt kaut ko var mēģināt risināt arī pati.

Anna - Tu pamekē arī summas cik tas ir, katrā pašvaldībā tās atškirās. I noteikts ko pašvaldībai ir jānodrošina, bet summas nosaka katra pašvaldība pēc sava maka biezuma. Ir tikai pamatlietas, kuras visā vastī vienās. Rīgā sociālās rehabilitācijas pabalstu piešķir tikai pensionāriem. Un tie ir 70eur gadā (!)
Pabalsts aizbildņiem - 54eur mēnesī. Aizgādņiem - 28eur mēnesī. Un ja vien nav