Meteorologi: Aukstākās šīs ziemas naktis un dienas vēl ir tikai priekšā

"LNT Ziņu" aptaujātos cilvēkus aukstums nebaida. Dienā gaiss iesilst, bet pa nakti ir jāguļ – ar humoru viņi atsmej. "Dzīvoklī ir silti, darbā arī un ir silts apģērbs. Traki ir tiem, kuriem tā visa nav," saka Jeļena. "Es tā kā rūdos, eju peldēt arī ziemā es nejūtu aukstumu," norāda Rolands.

Ir sācies pēdējo gadu lielākais aukstuma vilnis. Naktīs termometra stabiņš noslīd zem mīnus 20 grādu atzīmes, valsts austrumos sasniedzot pat mīnus 27 grādu atzīmi, tāpēc skolas Daugavpilī šodien bijušas pustukšas.

Kad laiks ir īpaši auksts, skolēni drīkst neiet uz skolu. Bērni līdz 12 gadu vecumam var palikt mājās, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz – 20 grādiem, savukārt vecāki bērni, – ja sals pieņēmies spēkā, līdz – 25 grādiem.

"Aukstākās šīs ziemas naktis un dienas vēl ir tikai priekšā," atzīst LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Aukstums pieņemsies spēkā februāra pēdējās dienās. Tātad nākamnedēļ, kad termometra stabiņš var noslīdēt pat līdz – 30 grādu atzīmei un vairāk.

"Līdz ar to arī dienas būs salīdzinoši dzestras un vēsas. Temperatūra pamatā gaidāma -10, -15 grādu robežās, kopumā arī diennakts vidējās temperatūras būs valsts austrumu, ziemeļu austrumu rajonos zem – 20 grādiem," norāda sinoptiķe.

Šāds sals pēdējos gados ir neierasts. Iepriekšējo reizi tiks auksts laiks Latvijā novērots vien pirms pieciem gadiem – 2013. gadā, kad ziemas apstākļi pat bija bargāki un ilgstoši, kaut vai tādu apstākļu dēl, ka stabils sals valdīja jau praktiski visu februāri un tad vēl martā. Līdzīgas prognozes ir arī šogad.

"Jāsaka, ka skatoties uz priekšu, marta pirmā puse noteikti paies stabilos ziemas apstākļos, stabilos sala apstākļos. Visdrīzāk ātrāk par tādu 20. martu prognozes nerāda, ka sals ievērojami mazināsies un varētu runāt par pavasara atnākšanu," saka LVĢMC pārstāve.

Lielā aukstumā un bezvējā nereti pilsētā vērojams smogs, ko veido ar pilnu jaudu kurinātās krāsnis un automašīnu izplūdes gāzes. Lai gan gaisā jūtams dūmu smārds un arī redzamība piesārņojuma dēļ var nedaudz samazināties, speciālisti mierina, ka briesmas iedzīvotāju veselībai tas nerada.

"Šo smogu veido intensīvā apkure, kas aukstam laikam raksturīga un transporta piesārņojums, vējam palielinoties pilsēta izvēdinās un smogs pazūd un neatstāj nekādas sekas," skaidro RD Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova.

Rīgā pēc piektdienas rītā novērotā smoga gaisa kvalitātes mērījumi nav uzrādījuši jel kādas nobīdes no normas, kad varētu runāt par sliktu gaisa kvalitāti, līdz ar to satraukumam neesot pamata.